Roberts Beļūns un Brunis Rukmanis ir Valles pēdējie mohikāņi Vallē, kuri tikai ar entuziasmu pagastā apkalpo nu jau antīkas ugunsdzēsības automašīnas. Jauno maiņu negaidīt un šis ir pēdējais gads, kad viņi pilda ugunsdzēsēju pienākumus.
Atrod zālē ieaugušu
— Esmu ugunsdzēsējs no 1976. gada. Agrāk, pirms neatkarības laikiem, nebija tādu problēmu, ar kādām nākas saskarties šobrīd,— stāsta Rukmaņa kungs.Tehnika ugunsdzēšanai ir veca. Mums ir divas padomju laika ugunsdzēsības mašīnas. Vienu no tām — jaunāko, — atradām Kurmenes pagastā, krūmos iebrauktu, zālē ieaugušu. Nogādājām Vallē, salabojām. Tagad varam teikt, ka mums ir divas mašīnas. Vecākā ir no 1970. gada, vēl ar padomju laiku reģistrācijas numuriem. Pat nepārkrāsojām, jo ne jau ar krāsu brauc, — galvenais, lai ripo. Vien, braucot izsaukumā bail, ka pa ceļam neizjūk. Nesen iegādājāmies jaunas šļūtenes, vismaz tās nerada problēmas.
Kamēr aizbrauc, māja nodeg
Ziemā darba mazāk, kad paliks siltāk, būs jābrauc uz degošajiem laukiem, mežu. Bija tāds gadījums. Braucu uz Kurmeni dzēst dzīvojamo māju. Pa ceļam apstājās motors. Kamēr to turpat salaboju, aizbraucu līdz galam, māja jau bija nodegusi. Toreiz arī Aizkraukles vienība bija izsaukta. Es ar savu salūzušo auto biju aizšķērsojis tai ceļu — tik sagādāju liekas problēmas. Kad deg tuvējie kūdras purvi, jābrauc katru dienu, jo pilnībā liesmas uzreiz nodzēst nav iespējams.
Otrs kolēģis ir jau pensijas vecumā, gribēja mest mieru šim darbam, bet priekšniecība vēl nelaiž — nav ko vietā likt. Pagasta centrā izliktajam aicinājumam pieteikties darbā neviens neatsaucās.
Saimnieks guļ zem ābeles
Kuram tad no jaunajiem gribēsies ņemties ar veco tehniku? Garāžas nav apkurināmas. Ziemā jānāk, jāsilda, lai cisternās ūdens nesasaltu. Pats meklēju rezerves detaļas, pats remontēju, braucu, dzēšu, gadās arī pa kādam cilvēkam izglābt no degošās mājas. Reiz viens mežsargs piezvanīja: kāda māja degot. Aizbraucu — saimnieka tuvumā nav. Saslēdzu šļūtenes, sāku dzēst, tad pamanīju, ka saimnieks piedzēries guļ dārzā zem ābeles. Mašīnas ūdenstvertnes tilpums ir 1,8 tonnas, tās pietiek astoņām dzēšanas minūtēm — ja tuvumā nav ūdens ņemšanas vietas, līdz ar to dzēšana beidzas. Agrāk, ja bija ugunsgrēks apdzīvotā vietā, iedzīvotāji nāca palīgā. Kolhozu laikos bija apmācītas brigādes, kuras brauca līdzi izsaukumos. Tagad cilvēki ierāvušies sevī, noskatās no malas, nepalīdz.
