Kādā laikā mēs dzīvojam? Labā? Sliktā? Sarežģītā? Kā mēs dzīvojām agrāk? Labāk, sliktāk? Pavirši mēs uz šiem jautājumiem varam atbildēt diezgan vienkārši un vienmēr arī atrast kādu vainīgo. Bet, ja būsim godīgi, — gan laiku, gan attieksmi veidojam mēs paši. Mēs esam nedaudz apdedzinājušies un aprīvējušies, gūdami pieredzi. Bet mūsu zeme tomēr vēl ir tīnis, kurš nupat sapratis, ka ir jāveido pašam sava dzīve. Un tas uz mums attiecas visās jomās — politiskajā nostājā, ekonomikā, attiecībās, attieksmē un daudzos citos jautājumos, ar kādiem ikdienā saskaramies. Cilvēkam jau vairākus gadsimtus ir tendence visu atrisināt, izmantojot analoģijas, bet katrs notikums un atgadījums izrādās unikāls, kurā mūsu shematiskais izkārtojums diemžēl nedarbojas.
Reiz savā uzrunā viens no ASV populārākajiem prezidentiem Džons Kenedijs teica: “Jautājums ir: nevis ko valsts var izdarīt manā labā, bet gan ko es varu izdarīt savas valsts labā!”. Transformējot šo slaveno izteikumu uz savu zemi un novadu, atbilde ir ļoti vienkārša — sāksim ar sevi.
Dievs būtībā ir unikāls, un arī cilvēku Viņš, radīdams pēc sava tēla un līdzības, ir izveidojis unikālu. Tādēļ mums ir labi pašiem uzņemties atbildību par savas dzīves veidošanu, nevis uzkraut to ārējiem apstākļiem.
Vecumnieku un Bauskas novadā man, mācītājam, ir uzticēta triju draudžu garīgā aprūpe un pārējo lietu pārraudzība. Ir pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi, kopš te esmu. Daudz ir bijis laba, daudz kas arī nav izdevies, un, protams, ir lietas, kuras varēja darīt labāk vai savādāk. Bet arī es esmu tīnis, kurš mācās, tāpat kā mēs visi — puni un zilumi ved pie saprašanas, kā nekrist.
Šīgada sākumā Valles ev. lut. draudze ir sākusi baznīcas ārsienu un torņu restaurēšanas darbu plānošanu. Valles baznīca ir pieteikta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Darbu tāmi baznīcai patlaban izstrādā SIA “Kvintets M”, tā vēl nav gatava, bet varētu būt ap Ls 20 000. Daudz vai maz, bet apmēram tāda ir summa, kas nepieciešama, lai skaistā baznīca tiktu sakopta un saglabāta.
Baznīca ir ne tikai vieta, kur pulcējas kāda no sabiedrības nošķirta citādi domājošo daļa, bet ir arī vērtīgs kultūrvēstures piemineklis. Skaistā ēka pieder visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai piederības kādai ticības kopai. Baznīcas vēstures pirmsākumos tā bija vieta, kur viss parasti tika iesākts un pabeigts. Pēc piedzimšanas bērns tur tika nokristīts un pēc miršanas sirmgalvis izvadīts. Ja tika nolemts kaut ko kopīgi darīt, tad tas tika izziņots baznīcā. Ja pasaulē bija kas jauns sācies vai beidzies, to paziņoja baznīcā.
Kara laikā Valles baznīca netika izpostīta, bet cieta padomju laikos. Tomēr ēka tika nosargāta un sākta atdzīvināt vēl padomju laika norieta posmā. Ne jau bez vietējās padomju varas atbalsta, jo, lai arī “Dieva nebija”, palika apziņa, ka šai vietai ir īpaša nozīme.
Esam apņēmušies rīkot baznīcā dažādus koncertus, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību mūsu kopīgajam mantojumam. Valles baznīcā pirmais pasākums notika 16. jūnijā, tajā piedalījās pūtēju orķestris “Skaistkalne” un Skaistkalnes sieviešu koris “Skalve”. Paldies jums visiem, kas esat ziedojuši, aicinājuši citus ziedot un priecājušies par to, ka dievnams tiks restaurēts. Šajā gadā mēs vēl rīkosim koncertakcijas, ar kurām ceram iepriecināt pagasta iedzīvotājus. Protams, centīsimies piesaistīt populārākus un sabiedrībā iemīļotus māksliniekus, tādēļ sekojiet līdzi jaunumiem.
Šis ir arī Dziesmu svētku gads, kas ir īpašs mūsu tautas saglabātais mantojums. Arī Dziesmu svētku pirmsākumi ir meklējami baznīcā.
Pirmos latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus 1864. gada pavasarī sarīkoja mācītājs un rakstnieks Juris Neikens. Tie notika Dikļos, un tur piedalījās seši kori — apmēram 120 dziedātāju. Tāds mazs sākumiņš, no kura izauga milzīgi svētki, ko pie mums brauc apbrīnot visa pasaule! Tiem sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē, un 1870. gada vasarā tika sarīkoti Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē, tajos piedalījās 400 dziedātāju. 19. gs. 70. gadu sākumā nesen dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņēmās Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu. Tie norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija “I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki”.*
Atcerēsimies, ka arī mūsu himna “Dievs, svētī Latviju” ir rakstīta kā vīru kora dziesma un pirmo reizi dziedāta I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkorī dziesma neskanēja, jo to aizliedza cenzūra. Dziesmu svētku kopkorī himna pirmo reizi tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas nosaukumā un vienreiz arī sākuma tekstā vārdu “Latviju” nomainīja ar “Baltiju”.**
Ir lietas un notikumi, kurus mēs izdzīvojam ikdienā. Ir lietas, kuras pieder savam laikmetam, bet ir arī pārlaicīgas lietas, kuras ir pastāvējušas vēl pirms to fiziskas izveidošanas un paliks arī pēc mums kā liecība par nezūdošajām vērtībām. Valles pagastā šāds piemineklis ir mūsu baznīca. Vecākas ēkas vai pieminekļa par šo mums nav! Lūdzu, atbalstīsim savas baznīcas sakopšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo iepriekšējās paaudzes to ir saglabājušas mums, un skaistā ēka uzrunā kā bezvārdu testaments: “Priecājies par mani un dari tā, lai arī tavi bērni par to priecātos.”
Savu personisko ziedojumu jūs varat ieskaitīt draudzes kontā ar norādi “Baznīcas atjaunošanai”. Dievs, svētī ikvienu priecīgu devēju!
VALLES EVAŅĢĒLISKI
LUTERISKĀ DRAUDZE
reģ. nr. 99500000446
bankas kods: KBRBLV2X
konts: LV18
BRB1111252905001
AS “Trasta komercbanka”
Valles draudzes vārdā —
mācītājs Juris Morics
* http://lv.wikipedia.org/wiki/
** http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_himna
