Aizkraukliete Velta Briede Valentīndienā saviem tuvajiem dāvinās īpašus spilvenus. Katrs darinājums Veltas kundzes rokās pavadījis trīs nedēļas — tieši tik ilgs laiks vajadzīgs, lai taptu skaists un īpaši veidots spilvens.
Lai gan Valentīndienu Latvijā svin salīdzinoši nesen, Veltas kundze smaidot teic: vai tad svētku var būt par daudz? Labs iemesls, lai saviem mīļajiem uzdāvinātu kādu jauku dāvaniņu. Un kas var būt labāks par paša darinātu, turklāt arī noderīgu lietu?
Neraugoties uz cienījamo vecumu, kas kādam neļauj pietiekami labi saredzēt smalkākas lietas vai rokām atņem veiklību, Veltas kundze strādā septiņas stundas ik dienu, izņemot svētdienas. Kājas sāp, un tādēļ nevar doties pastaigās, taču vērpjamais ratiņš, ko Veltas kundze jokojot dēvē par savu “trenažieri”, palīdz būt formā. Ratiņš, kas ir aptuveni pusotru gadsimtu vecs, piederējis kādai skolotājai, pirms nonācis pie rokdarbnieces.
“Rokdarbi man ļāvuši izdzīvot un nopelnīt pat visgrūtākajos laikos,” saka aizkraukliete. Īpašā tehnikā darinātos spilvenus rokdarbniece sākusi izgatavot pirms aptuveni diviem gadiem. Vispirms notamborē spilvendrānu, pēc tam, ņemot kādu zīmējumu, no spurainās dzijas veido virspusi. Tā kā diegi tamborēšanai ir dārgi, noder ratiņš, ar kuru rokdarbniece sašķeterē smalkos kokvilnas diedziņus tamborēšanai piemērotā resnumā. “Kokvilnas diegu spoles kādreiz kāds atdeva, tagad tās lieti noder,” teic Veltas kundze. “Spurainā dzija Aizkrauklē ne vienmēr nopērkama, pēc tās reizēm nācies braukt uz Bausku.” “Pasaulē devušies” jau 27 Veltas kundzes darinātie spilveni, bet kāds desmits vēl gozējas saimnieces dīvānā, un Valentīndienā daļu no tiem uzdāvinās tuvākajiem radiem.
Veltas kundze darina ne tikai spilvenus, bet arī cepures, šalles, piespraudes, masāžas sūkļus, tamborē paliktņu komplektiņus traukiem un daudz citu lietu. Pirkstus un acis atpūtinot, rokdarbniece labprāt lasa “Staburagu”, klausās iecienīto Latvijas Radio 2 un skatās hokeju. “Nopērku kaut ko graužamu un nervozēju mūsu puišiem līdzi,” teic hokeja fane. “Aizvadītajā nedēļā bija īpaši nozīmīgas spēles, tad gan satraukums bija milzīgs.”
