Preses konferencē reģionālās preses pārstāvjiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis neko jaunu nepateica.
Preses konferencē reģionālās preses pārstāvjiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis neko jaunu nepateica. Visas aktualitātes, par kurām Kalvīša kungs runāja — nākamā gada valsts budžets, inflācija, vides problēmas un reģionālā reforma — jau iepriekš plaši apspriestas plašsaziņas līdzekļos. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš tikai nedaudz papildināja jau iepriekš pausto.
Solījumus pēc gada aizmirsīs
Pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša domām galvenā aktualitāte šobrīd ir valsts budžets, kuru parlamentā plānots apstiprināt 20. oktobrī. Lai gan šis valdībai ir sarežģīts periods un darāmi daudz nopietnāki darbi, vairākas partijas un politiķi jau sākuši priekšvēlēšanu sacensību. Televīzijā jau rāda sociāldemokrātu un Zaļo un zemnieku savienības reklāmas klipus, presē lasāmas apmaksātas partiju publikācijas. Kā premjers vērtē neierasti agro priekšvēlēšanu kampaņu? “Tas mani pārsteidz. Vēl tikai cilvēkiem jāpajautā, vai viņi grib ar rīta pastu pie brokastu galda saņemt piecus latus, un viņi teiks, ka grib. Kas no tā mainīsies? Nekas. Kurš gan vēlēšanu laikā atcerēsies pirms gada dotus solījumus?” teic Aigars Kalvītis.
Žurnālisti interesējās, kad priekšvēlēšanu kampaņu plāno sākt Tautas partija. Ministru prezidents atbildēja, ka šobrīd darāmi citi svarīgāki darbi un Tautas partija savas spējas gatava pierādīt ar darbiem, nevis tukšu plātīšanos.
Priekšvēlēšanu trakums
Visvairāk Kalvīša kungs ir sašutis par Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” priekšlikumu rīkot referendumu par robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju. Arī šo paziņojumu viņš uzskata par priekšvēlēšanu trakumu:
— Kā var rīkot referendumu par šādu jautājumu, ja Satversme aizliedz rīkot tautas nobalsošanu par starptautiskiem līgumiem? Ja viņi grib rīkot referendumu par grozījumiem Satversmē, tad tā ir cita lieta. Mani pārsteidz šo partiju rīcība, jo “Latvijas ceļš” robežlīgumu pirms astoņiem gadiem sagatavoja un toreiz tautas viedokli neprasīja. Uzskatīja, ka viss kārtībā. Savukārt Latvijas Pirmā partija bija gatava robežlīgumu parakstīt bez jebkādas deklarācijas. Mēs pret to iebildām agrāk un arī tagad esam pret pārsteidzīgiem lēmumiem. Nevaram atteikties no savas vēstures un okupācijas faktu ignorēt. Koalīcijā diskusiju par šo jautājumu nebūs, un Latvijas Pirmās partijas priekšlikums ir noraidīts.
Aizturēt nevienu nespēj
Ministru prezidents plaši izklāstīja arī nākamā gada valsts budžeta galvenās iezīmes. Salīdzinot ar šīgada budžetu, ieņēmumi nākamgad plānoti par 500 miljoniem latu lielāki. Tie būs tik lieli kā nevienu gadu. Tas apliecina valsts straujo ekonomisko augšupeju un uzlaboto nodokļu iekasēšanas sistēmu. Lielāki budžeta ieņēmumi ļauj plānot algu palielinājumu vairākās nozarēs un risināt daudzus sociālos jautājumus.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par darbaspēka aizplūšanu no Latvijas, algu pielikumu valsts sektorā Ministru prezidents arī nosauc kā vienīgo iespējamo valsts rīcību. To pašu viņš iesaka darīt arī privātuzņēmējiem. Kalvīša kungs saka: “60 gadu esam gaidījuši iespēju brīvi doties uz citām valstīm, un nu mums ir tādas tiesības. Tāpēc administratīvi nevaram Latvijā nevienu aizturēt. Uzskatu, ka lielākas algas ir vienīgā iespēja, kā Latvijā noturēt labus speciālistus. Pie noteikta algas līmeņa cilvēkam vairs nebūs motivācijas braukt projām, jo ārzemēs mūsējie diemžēl strādā mazkvalificētu darbu un pārāk labos apstākļos nedzīvo.”
Kalvītis sola 45, Jēkabsons — 40 latu
Interesējāmies, vai valdībā rasts kāds risinājums iekšlietu sistēmas sakārtošanai un protesta akcijas laikā izvirzīto policistu prasību apmierināšanai. Līdz decembrim valdība gaidīs iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona sagatavoto reformu plānu policijā. Nākamā gada budžetā paredzēti 3,5 miljoni latu policijas tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un deviņi miljoni latu algu palielināšanai. Kalvīša kungs apgalvoja, ka policistu ikmēneša ienākumi palielināsies par 45 latiem. Dienu pirms preses konferences masu medijos gan izskanēja informācija par iekšlietu ministra rīkojumu, kurš paredz šo pielikumu samazināt līdz 40 latiem. Ministru prezidents atzina, ka par tādu rīkojumu neko nav dzirdējis, un bija ļoti izbrīnīts par iebildi.
Nepopulārus lēmumus neapspriež
Runājām arī par augsto inflācijas līmeni Latvijā. Kā valdība vērtē šo situāciju? Lai risinātu šo problēmu, valdība nolēmusi nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, no nākamā gada 1. janvāra nepiemērot 18% nodokli apkurei un nodrošināt zemu budžeta deficītu. Aigars Kalvītis gan iepriekš presē, gan arī preses konferencē atklāja vēl pāris nepopulāru un agresīvu soļu cīņā ar inflāciju. Tā būtu algu iesaldēšana ne tikai valdībai un jaunu nodokļu ieviešana. Tomēr šos jautājumus nolemts neapspriest, jo tas var apturēt tautsaimniecības attīstību, nemazinot inflāciju, tad situācija būs vēl traģiskāka.
Ministru prezidents prognozē, ka drīzumā inflāciju ietekmēs gandrīz visā Latvijā palielinātie apkures tarifi, kā arī maksa par elektroenerģiju, kuru palielināt “Latvenergo” prasa jau nākamgad.
Ministra atlaišana — politisks farss
Pēdējās nedēļās nerima kaislības saistībā ar Jelgavas cukurfabrikas darbību un Lielupes piesārņošanu.
— Vai tas, ka pieļāva ilgstošu notekūdeņu ieplūdināšanu Lielupē un zivju masveida bojāeju, neapliecina valsts atbildīgo amatpersonu “bezzobainību”?
— Atļaut darboties tik lielam uzņēmumam bez kārtīgām attīrīšanas ietaisēm un nereaģēt uz daudzkārtējām iedzīvotāju sūdzībām ir nepiedodami, — atzīst Ministru prezidents un piebilst, ka šo situāciju objektīvi varēs izvērtēt tikai tad, kad būs noplakušas emocijas. Viņš pieprasījis Vides ministrijai rūpīgu notikušā analīzi, lai noskaidrotu, kura amatpersona kādā situācijā nav visu izdarījusi, kā nākas, lai šādu situāciju nepieļautu.
Vai vides ministram Raimondam Vējonim vajadzēja atkāpties no amata? Kalvīša kungs uzskata, ka tas ir katra politiķa personīgās sirdsapziņas jautājums — uzņemties atbildību vai neuzņemties, atkāpties no amata vai nē. Valdības vadītāja pienākums nav viena vai otra ministra atbrīvošana, padarot to par politisku farsu. “Pagaidām atturos no pārsteidzīgiem lēmumiem, jo tos drīzāk var saprast kā starppartiju ķīviņus, nevis kā Lielupes piesārņojuma problēmas risinājumu. Mani interesē noskaidrot lietu pēc būtības, lai nākotnē šādas avārijas situācijas novērstu,” teic Ministru prezidents.
