Septembra pēdējās divās nedēļās notiek intensīva gatavošanās ziemas sezonai. Aizkraukles ceļu rajona iecirkņu noliktavās pērnā gada krājumi izlietoti, un šobrīd tās piepilda no jauna.
Uz Brencēnu smilšu karjeru pie Bebriem un atpakaļ uz Aizkraukli diendienā kursē septiņas smagās automašīnas. Sāls rezerves jau sagatavotas iepriekš, un uz vietas to jaucam ar smiltīm. Daļa maisījuma paliek Aizkrauklē, daļa jānogādā Gostiņu un Kokneses iecirknim. Līdzīgi darbi norit arī attālākajos iecirkņos, piemēram, Neretā, vien dažu specifisku tehnikas vienību skaits ir ierobežots un nākas gaidīt, kad tās no vienas vietas pārvedīs uz citu. Mans darbs šajā procesā ir izsniegt ceļazīmes, saņemt un apstrādāt pavadzīmes, ievadīt datus datorā. Tāpēc zinu, kurp katra tehnikas vienība dodas, tās darba apjomu. Otrs būtiskākais darbības virziens ir ceļu greiderēšana. Pagājušajā nedēļā intensīvi līdzinājām Ērgļu puses ceļus.
Tehnika ceļu kopšanai ziemā ir ieeļļota, salabota, var gaidīt pirmo salu. Nebūtu problēmu, ja tas būtu kaut šodien.
Lielākas izmaiņas ikdienas darbos rada krasa laika apstākļu maiņa, bet pagājusī nedēļa bija mierīga.
To gan nevarētu teikt par politisko dzīvi Latvijā. Tur viss neiet tik gludi, un, lasot avīzes, skatoties ziņas televīzijā, atkal jāsecina, ka mūsu varasvīri nedomā par to, kā palīdzēt cilvēkiem. Gluži pretēji. Jau atkal izskanējušas runas par iespējamām izmaiņām pensiju izmaksā. Valdība ne pirmo reizi mēģina “izbraukt” uz šīs cilvēku kategorijas rēķina. Pāris reižu tiesas prāvās pret pensionāriem valsts ir zaudējusi, vai tiešām mēģinās vēlreiz? Pēc vēlēšanām kaut kādas darbības šajā virzienā noteikti notiks, bet Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze ir apņēmības pilna cīnīties.
“Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs, vēloties iegūt lielākas cittautiešu simpātijas, pēc vēlēšanām visiem nepilsoņiem sola piešķirt Latvijas pilsonību un krievu valodai valsts valodas statusu. Tas nozīmētu lēnu latviešu valodas izmiršanu. Ja mēs, latvieši, pārlatviskotu krievvalodīgos, krievu valoda no tā neciestu, neizzustu, bet ar pretēju darbību latvieši kā tauta pārstātu eksistēt. Kāpēc krievu valodai nepieciešams īpašs statuss, ja mēs, latvieši, tāpat pārsvarā pārvaldām abas valodas un, ja vajadzība spiež, varam runāt arī krieviski? Ja krievu valoda kļūtu par oficiālo, vai arī pavadzīmes tiem, kuri pieprasīs, būs jāraksta krieviski?
Saeima pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, paredzot iespēju ar tiesas spriedumu deputāta mandātu atņemt tam, kurš pusgada laikā neiemācīsies latviešu valodu. Šie gadījumi, manuprāt, jāvērtē individuāli: ja deputāts ir darbotiesspējīgs, tikai valsts valodas nezināšanas vai sliktas zināšanas dēļ viņu atbrīvot no pienākumu pildīšanas nebūtu pareizi.
Mana meita strādā bērnudārzā par audzinātāju un saņem 120 latu mēnesī, bet Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics paziņojis, ka no nākamā gada samazinās skolotāju skaitu un “apcirps” algas. Protams, pēc šādiem paziņojumiem viņai nekas cits neatliek, kā uzrakstīt atlūgumu un meklēt darbu ārzemēs. Paradoksāli, bet Īrijā viņai piedāvā strādāt savā profesijā — par skolotāju. Tāpēc neticu pozitīvajām ziņām no Valsts nodarbinātības dienesta, ka bezdarba līmenis krities un turpina samazināties. Gada sākumā tas bija ap 18 procentiem, tagad — ap 15. Tā ir tikai statistika, un pēc vēlēšanām, īpaši sākoties ziemai, cilvēki turpinās zaudēt darbu, pieaugs pesimisms. Visas darbības valstī līdz šim tikai veicinājušas cilvēku aizplūšanu no Latvijas. Uz to mudina arī skandalozais gadījums ar ienākumus nesošo un dinamiski augošo lidsabiedrību “airBaltic”, kuras šefs Bertolts Fliks nodomājis pārcelt biznesu uz Lietuvu. Mūsu nesakārtotā nodokļu sistēma arī uzņēmējiem liek pamest valsti.
Nedēļas nogalē bija paredzēta, bet netika atļauta akcija “Tautas lūgšana”, kuras ideju es neatbalstīju. Pārāk bezpersoniska man šķita šāda akcija. Var jau būt, kādas emocijas mītiņā arī uzbangotu, bet tās būtu mazsvarīgas. Vairāk jādomā par vēlēšanām un to rezultātiem. Malā noteikti nedrīkstētam stāvēt. Pats esmu piedalījies visās balsošanās un arī šoreiz iešu. Pēc priekšvēlēšanu aptauju rezultātiem, “Saskaņas centrs” un Zaļo un Zemnieku savienība izvirzījušies līderos. Tie arī, manuprāt, būs galvenie spēki, kuri iekļūs Saeimā.
Pagājušajā nedēļā atsākām deju kolektīva “Liepavots”, kurā esmu ilggadējs dalībnieks, mēģinājumus. Otrdienu un ceturtdienu vakaros Koknesē sanāksim kopā jau divdesmit piekto gadu, lai ne tikai mācītos jaunas dejas, bet arī izkustoties uzlabotu veselību.
Brīvdienās atpūtos, viesojoties pie māsas Jēkabpils pusē un apmeklējot Skrīveru gadatirgu. Tas, kā vienmēr, bija izdevies, biju apmierināts. Nelielajam dārziņam Koknesē vēlējos iegādāties augļu kociņus, bet, tā kā pagājušajā rudenī stādītais ķirsis ziemu neizturēja, izsala, nolēmu nesteigties.
