Sociālo tīklu vietnēs ik pa laikam piedāvā mājās gatavotas kūkas un citus gardumus. Savu nišu šajā jomā atradusi arī Dana Grunda, izveidojot savu garšas piedzīvojumu platformu “Tandēms”. Koknesiete un vienlaikus arī rīdziniece, kura nezaudē saikni ar dzimto pusi. Skatot attēlus ar gaumīgi veidotajām tortēm un citiem konditorejas gardumiem, katru gribas nogaršot. Tie, kuri to darījuši, saka — gardi! Par kūkām un ceļu līdz tām saruna ar Danu.
Ģimene saka “stop!”
— Kāpēc ieinteresēja un joprojām saista “kūkošana”?
— Jau no bērnības paticis būt virtuvē un gatavot. Kad sāku mācīties vidusskolā tālmācībā, ikdiena vairāk pagāja mājās, sāku gatavot ģimenei pusdienas un vakariņas. Izmēģināju arī desertus, un tad saldo piedāvājums pamazām izvērtās par kādu brauniju vai plātsmaizi. Pamēģināju vienu vai otru kūku, un drīz vien to jau bija tik daudz, ka, no rīta atverot ledusskapi, varēja izvēlēties pat vairākas, ko baudīt pie kafijas. Tad ģimene pateica “stop!” — ja gribot arī turpmāk cept, lai piedāvājot pasūtījumiem, jo pašiem ir par daudz. Tā tas viss sākās un attīstījās.
— Esi izveidojusi savu uzņēmumu?
— Šobrīd kā pašnodarbinātā nodarbojos ar mājražošanu. Iepriekš pusotru gadu nostrādāju Siguldas uzņēmumā “Kūkas gardās”, kur man sākās nopietnāks “kūku ceļš”. Paralēli gatavoju arī individuāli un, tā kā bija grūti izbraukāt uz Siguldu, sāku strādāt patstāvīgi. To daru jau pāris mēnešu.
— Vai šī niša jau nav pārpildīta?
— Piedāvājums ir liels, to rosināja arī Covid-19 vīrusa radītā situācija, kad īpaši attīstījās mājražošana. Daudzi sāka gatavot arī dažādus konditorejas izstrādājumus. Cilvēki vienmēr ir ēduši kūkas un citus saldumus, turklāt katrs piedāvā savu garšas sortimentu, tāpat gribas nogaršot kaut ko jaunu. Katram konditoram ir savs stils, tāpēc domāju, ka iespēju pietiek visiem. Man patīk gatavot dizaina kūkas, piemēram, fotoaparāta formā, ko citi nedara. Saliekot kopā šādus mazos “plusiņus”, mans darbs ir novērtēts. Turklāt ne visi cilvēki ir gatavi paši mājās cept kūkas, jo tas tomēr ir laikietilpīgs pasākums, tāpēc pieprasījums nemazinās.
Kūkas arī vegāniem
— Kāda ir pašas garša?
— Grūti vienu izdalīt. Man pašai garšo viss, kas saistīts ar riekstiem un karameli, tāpēc populāra ir manis ceptā “snickers” kūka. Tomēr kopumā piedāvājums ir diezgan plašs, arī cilvēkiem ar dažādām alerģijām un tiem, kuri nelieto piena produktus. Cenšos piedāvājumu veidot atšķirīgām gaumēm. Pluss ir tāds, ka manas kūkas nav pārsaldinātas, esmu šajā ziņā veiksmīgi atradusi vidusceļu, saņemot par to komplimentus. Gribas, lai, baudot kūku, cilvēks nejustu tikai cukura garšu, bet arī citas. Cenšos izmantot pēc iespējas labākas izejvielas un dabīgus produktus, bet ne, piemēram, augu tauku putukrējumu. Man ir svarīgi produktu klientiem pasniegt tādu, kādu gatavotu sev.
— Tevis gatavotajās vairāk jūt mājas kūkas garšu vai biežāk izvēlies modernākas nianses?
— Manā piedāvājumā ir arī tradicionālās biezpiena un lauku kūkas, tomēr tās ir manā īpašajā variantā. Man nekad nav patikušas klasiskās lauku tortes, jo tajās vienmēr šķitis par daudz biskvīta. Manā variantā vairāk būs vārītā krēma un ogu pildījuma. Man ir arī kūkas ar gaisīgāku piesitienu, un joprojām topā ir populārais “Sarkanais velvets”. Lielāku popularitāti gūst arī vegānu kūkas bez olām un piena produktiem. Vajadzēja gan ilgāku laiku, lai panāktu tādu garšu, kas pašai patīk un ko var piedāvāt citiem. Prieks, ka šis balanss ir atrasts un varu piedāvāt ko tādu. Turklāt rezultāts ir interesants un garšo arī tiem, kuri ikdienā lieto visus produktus. Šobrīd ir daudz iespēju ēdienu dažādot un padarīt interesantāku, strikti nepieturoties pie vienas ēdienkartes.
Mācās darot
— Tas viss apgūts pašmācībā?
— Jā. Lielu pieredzi man deva Sigulda. Bija patīkami tur strādāt, vērot profesionālo darbu, uzņēmuma attīstību, ko izveidoja un vada jauna meitene. Tolaik vēl mācījos vidusskolā un priecājos, ka man deva iespēju tur strādāt un sevi pilnveidot. Tas bija labs pamats, lai sāktu darīt pati. Tādas iespējas ir jāmeklē un jāizmanto. Nekad nevar pateikt, vai lietas, ko dari tagad, paliks nākotnē, jo šaubas par kaut ko ir vienmēr, bet ir jāmēģina. Konditoreja ir radošs darbs, kurā jāattīstās, tāpēc nekad nebūs garlaicīgi. Arī man joprojām patīk būt virtuvē.
— Esi domājusi par tālāko attīstību?
— Gribētu savu piedāvājumu plašāk izvērst arī Koknesē vai Aizkrauklē. Lai ir vieta, kur cilvēki var aiziet, nobaudīt un izvēlēties visdažādāko piedāvājumu, tāpat kā tas ir Rīgā. Arī mazpilsētās viss attīstās un ir radoši cilvēki, kuri piedāvā fantastiskas lietas, tāpēc domāju, ka daudz kas var attīstīties. Ir doma vadīt meistarklases konditorejā bērniem vai pieaugušajiem, kuriem patīk gatavot. Tas viss vēl ir ideju līmenī, bet, ejot uz priekšu soli pa solim, redzēs, kur tas viss mani aizvedīs. Šobrīd viss manā ikdienā lielākoties ir ar un ap kūkām un nekam citam nav laika. Patīk apmeklēt arī pasākumus, bet tie vairāk saistīti ar ēdināšanu.
— Pati esi saldummīle?
— Oi! Pirms laika darbā, šķiet, pārtiku tikai no kūkām. Saldumi garšojuši vienmēr, bet tagad esmu iemācījusies tos dozēt savā uzturā. Līdz ar to tik daudz vairs ikdienā negribas. Pati savas kūkas daudz neēdu, bet svētkos, aizejot ciemos, gan labprāt pagaršoju, ar ko cienā citi.
— Garšo?
— Dažādi, bet pārsvarā jā. Ir bijušas reizes, kad kūka kopumā šķiet laba, bet par saldu. Tā gan ir gaumes lieta, bet citu gatavotais vienmēr ir labs pieredzei un jaunām idejām, jo katrs jau gatavo citādāk.
Jāizdara
maksimālais
— Ir bijis, kad kaut kas neizdodas?
— Ne vienu reizi vien! Jo vairāk gatavo, jo pašai ir augstāki standarti. Bijušas reizes, kad pēdējā brīdī man nepatīk kūkas dizains un tad to pārtaisu. Tas vienmēr ir attaisnojies, jo galarezultātu gribu atdot tādu, kāds pašai patīk. Ja neizdari maksimālo, ir pārmetumi sev. Tāpēc gatavojot vienmēr paredzu laiku, lai viss nav pēdējā brīdī un vēl kaut ko var mainīt. Ir gadījies, ka viss izdevies, bet transportējot torte pašķiebjas vai karstumā sāk kust pildījums. Klienti gan vienmēr bijuši saprotoši un novērtējuši garšu, bet ne nepilnības izskatā, ko radījusi transportēšana, jo visus apstākļus paredzēt nevar.
— Mājinieki joprojām ēd tavas kūkas?
— Jā, bet tagad viņiem tās tiek retāk. Svētkos gan kaut ko uzcepu vai pagatavoju kādu desertu. Pa reizei gan aizvedu, lai neaizmirst manu kūku garšu.
— Brālim un māsai arī ir interese par gatavošanu?
— Viņiem ir citas intereses un nodarbes, bet ir labi, ja ir dažādība. Kad tiekamies, varam parunāt par dažādām jomām.
Ikviena pieredze ir laba
— Stāstīji, ka vidusskolu pabeidzi tālmācībā. Kāpēc tāda izvēle?
— Tolaik negribējās izglītību iegūt tradicionālā izglītības iestādē, kas jāapmeklē katru dienu. Zināju, ka šo trīs gadu laikā man būs laiks sevi pilnveidot, attīstīt un strādāt. Iznāca, ka paralēli mācībām atradu vaļasprieku, kas patīk un kļuva par manu nodarbošanos. Kaut kā viss veiksmīgi salikās kopā. Tālmācība noteikti nebija viegla, bet bija ļoti laba pieredze, jo attīstīja pašdisciplīnu. Ja iepriekš daudzi par tālmācību bija ļoti skeptiski, domājot, cik tas vienkārši — uz skolu nav jāiet, kaut ko pamācies un ir daudz brīva laika, tad pēc attālinātajām mācībām saprata, ko tas patiesībā nozīmē. Līdzīgi tas ir ar tālmācību, jo nav viegli plānot savu laiku un piespiest mācīties. Vienmēr ir kaut kas, ko gribas darīt vairāk, nekā sēdēt pie grāmatām. Tagad man prieks, ka to paveicu, par spīti grūtībām un kritikai. Tas palīdzēja izaugsmē, un ikviena pieredze ir laba. ◆
