“Audzēt kazas ir mans vaļasprieks, ne peļņas avots,” saka mazzalviete Jautrīte Dobrja.
“Audzēt kazas ir mans vaļasprieks, ne peļņas avots,” saka mazzalviete Jautrīte Dobrja. Viņas saimniecībā patlaban ir deviņi šīs sugas dzīvnieki.
Dobrju ģimene pie pirmās kazas tikusi pirms diviem gadiem. “Dzīvnieki man patikuši vienmēr, jau sen cerēju iegādāties kaziņu,” stāsta Jautrīte Dobrja. “Dēls Pēteris saslima ar bronhiālo astmu, ārsti ieteica dzert kazas pienu. Naudas maz, par kaziņu vienojāmies samaksāt pakāpeniski. Tagad jau mums pieder trīs slaucamas kazas, āzis un pieci mazie kazlēni.”
Saimniece atzīst — kazas piens esot garšīgāks nekā govs. “Cilvēkam grūtāk pārvarēt barjeru un aizspriedumus, bet, kad pierod, piens iegaršojas. Dienā no kazas izslaucu apmēram četrus litrus piena. To dzeram paši, esmu mēģinājusi gatavot biezpienu un sieru, bet neizdodas. Laikam jau īpaša recepte vajadzīga. Pienu dodam arī rukšiem. Cūkas audzējam, lai katru mēnesi kādu nobarotu un būtu nauda,” stāsta Jautrītes kundze.
“Visus kazlēnus pārdosim, pircēji jau pieteikušies. Kazas ir pieticīgas ēdiena izvēlē, tām nevajag daudz siena. Pērn sējām arī bērza slotiņas, bet šogad audzējam bietes, gādājam sienu. Kazas labprāt ēd mizas, lapas, maizi, bet sienā gan izšķiro un apēd tikai to, kas garšo.”
Dobrju ģimene dzīvo daudzdzīvokļu mājā, uz kūti jāmēro paprāvs gabals. Kazas vasarā ganās blakus Jautrītes tēva mājām un mēdz apgrauzt ābelēm un augļkokiem zarus.
Katrai kaziņai dots vārds, kas sākas ar to pašu burtu kā mātei, piemēram, Muša, Mīle, Maksis. Katrai esot arī savs raksturs. “Jaunākās ir nešpetnas, bet vecākās — mierīgas, ļauj slaukt,” saka saimniece. “Āzis arī rātns, bet jūt, kuram spēka vairāk. Mani dažkārt neklausa.”
Pēterim sākumā bijusi liela interese par kazkopību, bet nu tā nedaudz noplakusi. “Nevar dzīvniekiem tik ļoti pieķerties, jo žēl šķirties,” skaidro Jautrītes kundze.
“Kazas ir interesanti un savdabīgi dzīvnieki. Man tās patīk,” apgalvo labsirdīgā saimniece. Jautrītes kundze kādreiz strādājusi bērnudārzā par audzinātāju un vadītāju. Viņai patīk būt sabiedrībā, viņa ir arī viena no sieviešu apmācības un kultūras centra “Ērberģietes” dalībniecēm.
