Lietišķās saskarsmes skolotāja Anita Rošāne uzskata, ka nav būtisku ētiska rakstura atšķirību starp vispārpieņemtām uzvedības normām darba pasākumos vai vecmāmiņas 60 gadu jubilejā.
Lietišķās saskarsmes skolotāja Anita Rošāne uzskata, ka nav būtisku ētiska rakstura atšķirību starp vispārpieņemtām uzvedības normām darba pasākumos vai vecmāmiņas 60 gadu jubilejā. Viņa uzsver, ka cilvēka rīcību nosaka katras personas iekšējās inteliģences pakāpe, tradīcijas, ģimene, vide, kurā mīt, un līdzšinējā dzīves pieredze.
Speciāliste domā, ka darba pasākumos nevajadzētu pārspīlēt lietišķo attiecību nozīmi, jo svētku pasākumi tam arī domāti, lai izklaidētos, dibinātu kontaktus un veidotu labvēlīgākas, saskanīgākas attiecības ar kolēģiem.
A. Rošāne arī piemetina, ka tie, kuri cenšas izlikties labāki, nekā patiesībā ir, diez vai iemantos lielākas priekšniecības simpātijas. Drīzāk kompromatu vākšana varētu graut paša negatīvo ziņu pienesēja tēlu.
Viņa saka: “Gadījies redzēt gan tādus cilvēkus, kas stīvi un nedroši sēž pie galda, nezinot, kā pareizi turēt nazi un dakšiņu, atsakās dejot vai piedalīties spēlēs, gan tādus, kuri pārāk daudz lieto alkoholu, mēģina noskaidrot attiecības, pateikt visu patiesību priekšniekam acīs, negausīgi pārēdas vai kā citādi ar savu uzvedību rada citos nepatiku.”
Speciāliste piebilst, ka to pašu ikviens var novērot arī neformālos pasākumos – ģimenes un draugu lokā. Vajadzētu atcerēties, ka ar savu aktīvo attieksmi vai otrādi – pārspīlēti atturīgo izturēšanos – jūs parādāt sevi gan kā personību, gan kā darbinieku. “Ja darba pasākumā jūs uzlūdz dejot te viens, te otrs kolēģis, bet jūs demonstrējat augstprātīgu pārākumu un viņiem atsakāt deju – diez vai jūsu savstarpējās attiecības vai priekšstats par jums uzlabosies. Var jau būt, ka šie cilvēki jums nešķiet īpaši pievilcīgi, taču viena deja jums nekā ļauna noteikti nenodarīs, drīzāk rosinās simpātijas. Viņa saka: “Būtiski atcerēties likumu par zelta vidusceļu, tad ne jums, ne citiem nekāds kaitējums netiks nodarīts.
