Aizkraukles slimnīca nule saņēmusi informāciju par finansējuma apjomu otrajā pusgadā. Līdz gada beigām slimnīcai atvēlēti tikai 143,55 tūkstoši latu — piecas reizes mazāk nekā nepieciešams, tāpēc nekavējoties tiek pārtraukta palīdzība akūtu saslimšanu gadījumos, lai mēģinātu iestādi pasargāt no bankrota.
Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis informē, ka nule saņemtas ziņas no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras par plānoto finansējumu otrajam pusgadam.
Bankrots dažu nedēļu laikā
— Pērn slimnīca saņēma 1,773 miljonus latu. Šīgada pirmajos sešos mēnešos — 616,5 tūkstošus latu. Izārstējām 2734 pacientus. Otrajam pusgadam piešķirti vairs tikai 143,5 tūkstoši latu (919 pacientiem). Tas nozīmē, ka mēnesī varam tērēt 23,9 tūkstošus latu. Zālēm vien mēnesī nepieciešamas apmēram 20 tūkstošu latu, par pārējiem izdevumiem nemaz nerunājot. Ar šādu summu var uzturēt vienu, nevis sešas slimnīcas nodaļas, — saka Vizuļa kungs. — Ja turpināsim strādāt kā līdz šim, bankrotēsim dažu nedēļu laikā. Jau šobrīd ir iekrājušies parādi par zālēm, nodokļiem, kredītmaksājumiem.
Tāpēc pieņēmām lēmumu jaunus pacientus, kuriem nepieciešama palīdzība akūtos gadījumos, vairs neuzņemt. Par to informējām kaimiņu slimnīcas, Katastrofu medicīnas centru, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un Veselības ministriju.
Veidos dienas stacionāru
Dežūrspeciālisti slimnīcā strādās līdz pirmdienai. Jau šobrīd slēgta dzemdību, ginekoloģijas un bērnu nodaļa. Apvienotā traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļa strādās līdz piektdienas vakaram, tāpat intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa, operāciju bloks. Terapijas nodaļā ap 20 gultu, un tā darbosies aprūpes nodaļas statusā. Tur varēs atlabt hronisku saslimšanu saasinājumu gadījumos, saņemot minimālu medicīnisko palīdzību un veicot minimālus izmeklējumus. Pacienta iemaksa būs tikai pieci lati. Ja vēlēsies ārstēties vairāk pacientu nekā pietiek līdzekļu, būs jāmaksā 20 latu dienā.
Veidos arī dienas stacionāru, kurā par pieciem latiem dienā ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu un saviem medikamentiem, uzturoties slimnīcā ne mazāk kā četras stundas dienā, medicīnas personāla uzraudzībā varēs ievadīt ārstniecības līdzekļus. Par atsevišķu samaksu būs iespējams arī paēst.
Vedīs uz kaimiņu slimnīcām
Poliklīnika un ģimenes ārsti strādās, kā ierasts, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Uz vietas gan varēs sniegt tikai ambulatoro palīdzību. Pārējos gadījumos pacientus vedīs uz citām valsts slimnīcām, lai gan izvērtējot to finansiālo situāciju, māc šaubas, vai šis iestādes spēs parūpēties par saviem pacientiem, kur nu vēl saslimušajiem no Aizkraukles. Jēkabpils un Ogres slimnīcām, salīdzinot ar pirmo pusgadu, samazinājums ir 1,8 reizes. Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (Gaiļezers) 16,6 miljonu vietā paliek 7,3, Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai 22 miljonu vietā — 6,6 miljoni. Vismazākais samazinājums ir Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai 6,1 miljona vietā 5,5 miljoni un Rīgas dzemdību namam — 1,3 miljonu vietā 1,2 miljoni latu.
Tas nozīmē tikai vienu — ar šādu finansējumu Latvijas iedzīvotāji praktiski paliek bez iespējas saņemt palīdzību akūtos saslimšanas un smagu traumu gadījumos.
Iesniedz parakstus Ministru prezidentam
Otrdien Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs uz Rīgu aizveda vēstuli ar 11 739 parakstiem pret slimnīcas reorganizāciju un iesniedza Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Protestam pievienojies arī ASV uzņēmums SIA “Jeld—Wen Latvija”, kas ražošanas attīstīšanā Aizkrauklē investējis ap 50 miljoniem ASV dolāru (25 miljoniem latu) un kura izvēlē nozīmīga infrastruktūras priekšrocību loma bijusi Aizkraukles slimnīcai. Arī medicīnas iestādes uzlabošanā šis uzņēmums ieguldījis aptuveni 20 000 — 30 000 latu.
Vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un veselības ministrei Baibai Rozentālei nosūtījis arī Latvijas — Zviedrijas kopuzņēmums “Latsin”. Arī šis uzņēmums lūdz pārskatīt pieņemto lēmumu par slimnīcas reorganizāciju un saglabāt ķirurģijas un uzņemšanas nodaļu pakalpojumus ar kvalificētu personālu un vajadzīgo aparatūru.
Vai Barča palīdzēs?
Gatavojoties ļaunākajam scenārijam, Aizkraukles un Jēkabpils slimnīcu un pašvaldību vadītāji tikās, lai apspriestu Aizkraukles slimnīcas pievienošanos Jēkabpils rajona centrālajai slimnīcai, taču jēkabpilieši neuzņem šādu ieceri ar sajūsmu, jo paši cīnās par savu valsts kvotu daļu.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme pauž nostāju, ka slimnīcas perspektīva pārtapt aprūpes slimnīcā ir biedējoša, jo līdz tuvākajām slimnīcām Jēkabpilī un Ogrē esot vairāk nekā 60 kilometru, bet pašvaldībai pašai nav resursu slimnīcas uzturēšanai. Savukārt novada iedzīvotāju vidū valda liels satraukums. Pēdējo piecu gadu laikā slimnīcas uzlabošanā ieguldīts vairāk nekā divi miljoni latu. Ja slimnīcu reorganizēs, tā būs zemē nosviesta nauda. Darbu zaudēs vairāk nekā 100 strādājošo — kvalificētu medicīnas darbinieku.
***
Slimnīcas personāls un Aizkraukles novada domes amatpersonas šobrīd dara visu iespējamo, lai slimnīcu saglabātu. Rīt, ap pulksten 14, Aizkraukles slimnīcā ieradīsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, lai uzklausītu viedokļus par slimnīcas nepieciešamību. Cerams, ka savu viedokli viņai izteiks arī Aizkraukles reģiona iedzīvotāji.
Fakts
Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis stāsta, ka gadā Aizkraukles slimnīcā veic vairāk nekā 1000 ķirurģisku operāciju, 500 cilvēkiem nepieciešama reanimācija. Notiek vairāk nekā 300 dzemdību un veselību atgūst 6300 pacientu. Šobrīd no 25 gultām apvienotajā traumatoloģijas un ķirurģijas nodaļā aizņemtas ir 29. Pacienti spiesti gulēt gaitenī. Arī bērnu nodaļā ārstējas 12 pacientu. Bieži vien bērniem palīdzība jāsniedz dažu minūšu laikā. Viņi nevar gaidīt stundām ilgu pārvešanu.
