11. septembrī visā pasaulē, arī Latvijā, pieminēja ASV terora aktos bojāgājušos. Sēroja ne jau par zaudētajiem torņiem, bet par cilvēku dzīvībām, kaut gan ASV šie 3500 mirušo, salīdzinot ar nācijas kopskaitu, ir niecīgs zaudējums.
11. septembrī visā pasaulē, arī Latvijā, pieminēja ASV terora aktos bojāgājušos. Sēroja ne jau par zaudētajiem torņiem, bet par cilvēku dzīvībām, kaut gan ASV šie 3500 mirušo, salīdzinot ar nācijas kopskaitu, ir niecīgs zaudējums.
Pie mums, Latvijā, svēts ir tikai privātīpašums, bet cilvēka dzīvība nav graša vērta. Sēru rekviēmam te būtu jāskan katru dienu, jo 11 “neatkarības” gados esam zaudējuši vairāk nekā 100000 no latviešu tautas, un šis process turpinās! Ja to neapstādinās nekavējoties, iznākums ir skaidrs — pēc gadsimta mūsu tautas vairs nebūs.
Nekādi kari vai okupācijas nav noveduši mūs tik tuvu iznīcībai kā šie “neatkarības” gadi. Tajā nav vainojami nolādētie okupanti, bet gan pašmāju bāleliņi, kuri putām uz lūpām sauca: “Kaut pastalām kājās, bet brīvā Latvijā!”. Paši bļāvēji pastalās gan nestaigā. Viens ar “Mildu”, apceļojot pasauli, vago okeānu ūdeņus, cits Kurzemē uzcēlis atpūtas kompleksu Aizkraukles lielumā. Vēl saujiņa Latvijas izlaupītāju sacēluši lepnas villas Baltezera krastā un noguldījuši miljonus ārzemju bankās. Turpretī 80% Latvijas iedzīvotāju savā zemē kļuvuši par beztiesīgiem, nožēlojamiem ubagiem un lūdzējiem. Bet laikam tauta to pelnījusi. 22. augustā, saņemot barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, no daudzu mutēm dzirdējām: “Gods kalpot Latvijai!”. Es tā neteicu, un man ir kauns, ka dzīvoju šajā laikā.
Neesmu nevienā partijā, bet pavisam tuvu ir vēlēšanas un jāizlemj, par ko balsot. Skaidrs ir tikai viens — jo labējāka kāda partija, jo graujošāka un iznīcinošāka Latvijas tautai un valstij ir tās politika.
Mums nevajag NATO, jo nesalīdzināmi bīstamāks par Krieviju ir pašmāju ienaidnieks. Milzīgās summas, ko izlieto virzībai uz aliansi, jāizlieto straujai ekonomikas uzlabošanai un cīņai pret mafiju, izlaupītājiem un ēnu ekonomiku. Šajā procesā jāiesaistās arī armijai. Par katru cenu jāatgūst valstij nolaupītie miljardi.
Es gribētu, lai mūsu “brīvajā” Latvijā atzīmētu vēl vienu piemiņas dienu, kurā izkārtu karogus ar sēru lentēm. Tā būtu tirgus ekonomikas upuru piemiņas diena. To vajadzētu atzīmēt dienā, kad slepeni, bez tautas referenduma, varas augstākajās virsotnēs pieņemts lēmums pārejai uz tirgus ekonomiku, kas iededza zaļo gaismu totālai valsts izlaupīšanai, korupcijai, ēnu ekonomikai un nesodāmībai par savas tautas iegrūšanu nepieredzētā postā un nabadzībā.
Raimonds Ratņiks Aizkrauklē
