Visu laiku nevarēju saprast, kāpēc mēs ar Indriķi tik bieži strīdamies. Tagad zinu — mūsu vidū trūkst konsolidācijas. Trešdien pat — atkal strīds. Kā jau ierasts, gribēju skatīties seriālu “Eņģeļu māja”, pēc tam “UgunsGrēku”, nobeigumā “Ekstrasensu cīņas”. Bet Indriķis mani, tēlaini sakot, iedzina stūrī. Viņam, lūk, jāskatās hokejs.
Bet kas ir hokejs salīdzinājumā ar kaislībām, kas virmo seriālos! Tur taču tagad notiek tādas lietas! Abos seriālos pa slepkavībai. Kas īsti vainīgs — nav zināms. Bet hokejā būdīgi veči dzenā mazu ripiņu, brīžiem trāpa vārtos, līdzjutēji kliedz, svilpj — vienmēr viens un tas pats! Manuprāt, vajadzētu translēt tikai spēles pēdējo minūti. Vismaz kāds dramatisms, un ripu bieži vien iesit vārtos tieši pēdējās sekundēs. Gribēju ar Indriķi rast sapratni šajā jautājumā, tā teikt, satuvināt mūsu vēlmes, bet nekā. Viņš sāka kliegt, lai netraucēju skatīties spēli, un izdzina mani no istabas. Man šķiet, šāda problēma ir ne tikai man vienai. Laikam būs jāierosina sievu referendums.
