Ārlietu ministrija rajonu avīžu žurnālistiem, kuri piedalījās seminārā par Eiropas struktūrfondu apgūšanu, dāvināja iespēju atjaunotajā Latvijas Nacionālajā teātrī noskatīties Alfreda Jaunušana jauniestudējumu “Sensācija”.
Ārlietu ministrija rajonu avīžu žurnālistiem, kuri piedalījās seminārā par Eiropas struktūrfondu apgūšanu, dāvināja iespēju atjaunotajā Latvijas Nacionālajā teātrī noskatīties Alfreda Jaunušana jauniestudējumu “Sensācija”.
Tajā visi notikumi saistīti ar avīzi “Tāpavietis”, kurā nodrukāts kāds sensacionāls paziņojums. Taču, noskatoties izrādi, top skaidrs, ka avīze ir tikai instruments, kurš saduļķo ūdeni vietējā dīķi un atklāj mazpilsētiņas iedzīvotāju tikumus un netikumus.
Alfreds Jaunušans apgalvo, ka izrāde ir provinces dzīves ainas. Sulīgu raksturu, sižetu intrigu, cilvēcisko vājību un ilgu komēdija. Tas ir stāsts par 20. gadsimta 20. gadu dzīvi Tāpavā. Lai izdevējs neslēgtu avīzi “Tāpavietis”, redaktoram jārada sensācija. Draugs viņam iesaka nodrukāt avīzē paziņojumu, ka redaktoram uz ielas mīlestībā atzinusies kāda pilsētā pazīstama inteliģenta dāma. Tad arī viss sākas — aizdomas, intrigas un greizsirdības scēnas, redaktoru pamet sieva, bet citas dāmas aizdomās tur pašu vīri. Izrādes režisors Jaunušans saka: “Smalki joki par Latvijas augstāko un ne tik augsto, bet ietekmīgo aprindu peripetijām ar savu un kaimiņu “es”, sievu, naudasmaku un māju.”
Pasmieties tiešām ir par ko, arī ironiski pasmīnēt. Sižets spraigs un interesants, uzmanība neatslābst ne mirkli, tikai, kad izrādes beigās paskaties pulkstenī, saproti, ka aizritējušas jau trīs stundas.
Alfreds Jaunušans šo izrādi iestudējis visiem tiem aktieriem, ar kuriem pats tik daudz laimes stundu piedzīvojis un kuri nu savu gadu dēļ uz skatuves kāpj arvien retāk. Izrāde iestudēta divos sastāvos. Mums paveicās, jo uz skatuves redzējām Kārli Sebri, Veltu Līni, Astrīdu Kairišu, Vaironi Jakānu, Oļģertu Šalkoni, Ivaru Pugu, Daigu Gaismiņu, Ināru Slucku, Ilzi Rudolfu, Daci Bonāti, Ģirtu Jakovļevu, Uldi Dumpi, Uldi Anži, Voldemāru Šoriņu un citus. Domāju, ka arī otrā sastāva aktieri nav mazāk ievērojami un skatītāju mīlēti.
Asprātīgākos teicienus un skanīgākos duetus dziesmā skatītāji pavadīja aplausiem, bet, uznākot uz skatuves latviešu teātra vecmeistaram Kārlim Sebrim, publika gavilēja sajūsmā. Arī izrādes beigās aplausu vētra nerimās. Režisoru Jaunušanu, kurš iznāca uz skatuves, skatītāji godināja, kājās stāvot. Viņš jauniestudējumu raksturo: “Esi sveicināts, atjaunotais Nacionālais teātri, un… ardievu!”. Tā ir viņa atvadu izrāde no teātra, kur pats ilgus gadus bija gan aktieris, gan režisors.
