Lielais ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaits satrauc visus, tāpēc „Staburags” nolēma pārliecināties, kā jaunie cilvēki iegūst autovadītāja apliecību.
Lielais ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaits satrauc visus, tāpēc “Staburags” nolēma pārliecināties, kā jaunie cilvēki iegūst autovadītāja apliecību.
Laukums ar bedrēm
Lielākā daļa jauno Aizkraukles rajona autovadītāju apliecību iegūst CSDD Jēkabpils nodaļā.
Laukumā, kur trenējas jaunie vadītāji, “Staburags” sastapa autoskolas “Vāverītes” instruktoru Jāni Krievu. Viņš par autoapmācības instruktoru strādā arī Aizkraukles novada ģimnāzijā.
–– Apstākļi eksaminācijas laukumā ir diezgan slikti, — saka Jānis Krievs. –– Laukumā, kur jākārto eksāmens braukšanas figūrās, ir bedres, jo tas nav asfaltēts. Negribu ticēt, ka Latvijā vēl kaut kur ir tāda situācija. Rudeņos un pavasaros ir dubļi. Ziemā vēl sliktāk — bedru malas apledojušas un slīd. Laukumā figūras iezīmētas ar jauniem mietiņiem. Tie ir visai dārgi, tāpēc jau kādu laiku liegta iespēja trenēties figūru izbraukšanu nelīdzenajā laukumā. Aizkrauklē trenējamies uz asfaltēta laukuma. Inspektori, kuri pieņem eksāmenu, apgalvo, ka nav nekādas atšķirības –– braukt pa līdzenu vai nelīdzenu laukumu. “Izkrītot” tikai nemākuļi. Es tam nepiekrītu. Pat pieredzējušam autovadītājam nav gluži vienalga — braukt pa līdzenu asfaltu vai bedrēm. Mēs maksājam par pakalpojumu — eksāmenu un vēlāmies, lai tas notiktu atbilstošos apstākļos. Vai tad mums būs arī laukums jānoasfaltē? Piedāvājām CSDD Jēkabpils nodaļas priekšniekam Laimonim Trukšņa kungam pat nopirkt rezerves mietiņu komplektu, lai tikai būtu iespēja patrenēties bedrainajā vietā, taču viņš vienalga nepiekrīt. Jau vairāk nekā astoņus gadus sola kaut ko uzlabot, taču nekā.
Nav kārtības arī vietā, kur jāapstājas un jāsāk braukšana slīpumā. Uz betona ir grants, pirms malas vēl bedre. Tas ne tikai rada papildu problēmas eksāmena kārtotājiem, bet arī bojā automašīnas riepas.
Prasības ļoti stingras
Stingrāka kārtība kā pašlaik eksāmenos diezin vai ir iespējama. Taču jau plāno, ka no nākamā gada marta eksāmeni būs jākārto ar CSDD mašīnām. Tas kursantiem radīs papildu problēmas, jo nebūs iespējams pierast pie braucamā.
Jau tagad braukšanas eksāmena kārtošanas pirmajā reizē “izkrīt” puse. Šis skaits varētu vēl vairāk palielināties, kad būs jābrauc ar CSDD mašīnām. Arī eksāmenā vērtēšana ir ļoti stingra. Soda punktus piešķir pat par nenozīmīgākajām kļūdām. Cilvēks taču sāņus var paskatīties, arī nepagriežot galvu. Bieži vien pietiek ar acu skatienu, bet nekā. Vai tiešām kādreiz uz kakla liks arī pagrieziena leņķa mērītāju, lai zinātu, ka galva pagriezta pietiekami?
Braukt prasa tuvu maksimāli atļautajam ātrumam. Ja atļautais ātrums ir 50 kilometru stundā, bet kursants brauks lēnāk, būs soda punkti.
Nedrīkst apvainot visus
CSDD vadība apgalvo, ka lielais avāriju skaits izskaidrojams ar to, ka autoskolās haltūrē. Protams, ir tādas, kurās strādā slikti, bet tāpēc šo apgalvojumu nedrīkst attiecināt uz visiem. Pie tam šāds secinājums liecina, ka eksāmenu sistēma ir nepilnīga, ja nespēj konstatēt autoskolu “brāķi”.
Lielais ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaits izskaidrojams ne tik daudz ar autoskolu slikto darbu, bet ar to, ka atļauju mācīties iegūst cilvēki ar nestabilu nervu sistēmu, kuriem autovadītāja apliecību vispār nedrīkstētu izsniegt. Ir ļoti daudz iespēju pārbaudīt ne tikai to, vai cilvēks redz un spēj kustināt locekļus, nav hronisks alkoholiķis, bet arī viņa nervu sistēmas stabilitāti. Ir taču dažnedažādi testi. Diemžēl nervu sistēmu neviens nepārbauda, tāpēc arī laiku pa laikam autoavāriju ir tik daudz.
Par instruktoru strādāju 29 gadus. Esmu pārliecinājies, ka pieauguši cilvēki reizēm neprot atšķirt labo pusi no kreisās, nespēj orientēties telpā. Kā tad viņi var braukt pie stūres? Brīžiem izpaužas neizskaidrojama agresivitāte. Potenciālos “agresorus” varētu atklāt, tikai ievērojami palielinot braukšanas apmācībai atvēlēto laiku. Tas noderētu arī pārējiem, jo iemaņas kļūtu daudz pamatīgākas.
Eksāmenā nav “draugu būšanas”
Eksaminācijas kārtību skaidro CSDD Jēkabpils nodaļas priekšnieks Laimonis Truksnis:
— Datus par katru eksāmena kārtotāju ievada datorā. Tas pēc nejaušības principa nosaka, pie kura monitora jākārto teorētiskais eksāmens, kuras figūras un maršruts būs jāveic braukšanas eksāmenā, uz kādu praktisko jautājumu būs jāatbild, kurš inspektors pieņems braukšanas eksāmenu. Tas nepieļauj iespēju izmantot “draugu būšanu”.
Jēkabpilī ir izstrādāts 20 maršrutu, no kuriem vienu piešķir dators, tā izbraukšanai nepieciešama apmēram pusstunda.
Konkrēta metodika
Mums ir konkrēta metodika, kā jāpieņem eksāmens, kam jāpievērš uzmanība, par ko jāpiešķir soda punkti.
Nav gluži tā, ka eksāmena kārtošanas vietā nav iespējams trenēties izbraukt figūras. To var darīt pēc darba laika, kā arī sestdienās un svētdienās. Plānota pārcelšanās uz jaunām telpām, un eksāmena kārtošanas laukums būs cits un iežogots. Līdz ar to autoskolām būs jāmeklē cita vieta, kur trenēties kursantiem.
Tieši pārcelšanās dēļ laukumam nesen uzbērtas atsijas, nevis uzklāts asfalts, jo nav jēgas asfaltēt vietu, kuru pēc tam tik un tā neizmantosim.
Braukšanas eksāmenā ir ļoti maz iespēju atklāt agresīvos braucējus. Eksāmenā brauc prātīgi, bet, tiklīdz apliecība iegūta, ceļu satiksmes noteikumi un citas elementāras lietas vairs nav prātā. Tas īpaši attiecināms uz puišiem.
Mums ir informācija par kādu jaunieti, kurš vēl tikai mācās autoskolā, bet Ceļu policija viņu jau aizturējusi dzērumā pie stūres. Viņš apliecību vairs neiegūs.
Laba ideja
Atbalstāma ir iecere kārtot eksāmenus CSDD automašīnās. Tās būs jaunas, ar videonovērošanu. Pēc ieraksta varēs secināt, vai inspektors bijis bezkaislīgs pret kursantu, un otrādi — pasargās inspektorus no nepamatotiem pārmetumiem. Šādu sūdzību, kur nepamatoti apvaino inspektoru, ir daudz.
Ja kursants nespēs tikt galā ar uztraukumu šādā situācijā, diezin vai viņš vispār drīkst braukt. Pie tam kursantam būs dota iespēja piecu minūšu laikā pierast pie automašīnas.
Cēlonis — nelīdzsvarotība
Liela daļa vainas jāuzņemas ārstiem. Daudz rūpīgāk jāizvērtē topošo kursantu veselība. Kursantam dreb rokas, nevar parakstīties, bet ārsta izziņa liecina, ka cilvēks ir vesels un nav iemesla viņam nedot vadītāja apliecību.
“Staburagam” bija iespēja pārliecināties, kā norit braukšanas eksāmens. Nejauši izvēlētā kursante figūras laukumā izbrauca gandrīz nevainojami. Sākot braukt pa pilsētu, varēja just, ka meitene nav pārliecināta, vai brauc pareizi. Ilgi minstinājās krustojumos, līdz beidzot pieļāva rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un inspektors eksāmenu pārtrauca. Diemžēl šādi gadījumi neesot retums.
Gan autoskolu, gan CSDD darbinieki ir vienisprātis — daudz rūpīgāk jāizvērtē kursantu veselība, īpaši psiholoģiskais līdzsvars. Tieši nelīdzsvarotība ir pēkšņu agresivitātes uzplūdu un nespējas savaldīties galvenais cēlonis.
