Kokneses novada domes sēdē, kurā piedalījās arī “Staburags”, pārskatu par pašvaldības uzņēmuma SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” (KKP) aizvadītā gada darbību sniedza valdes loceklis Armands Preiss. Par māju tehnisko kārtību ziņoja namu apsaimniekotājs Ziedonis Vilde.
Iedzīvotājiem parādā 6 tūkstošus
— Koknesē ir trīs mājas, kuru iedzīvotāji kopš 2005. gada maksāja par pakalpojumu, ko reāli nesaņēma. Ik mēnesi rēķins bija jāmaksā par karsto ūdeni, ko patiesībā nepiegādāja. Kā varēja rasties šāda situācija?
Armands Preiss: — Tarifus pieņēma un apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulators, un tobrīd neviens nepiefiksēja, ka šī pakalpojuma cena ir vienāda visām mājām, arī tām, kurās nav karstā ūdens. Tehniski tām nav iespējams to piegādāt. Kad šo nepilnību konstatēja — pagājušā gada sākumā, tām mājām apkures tarifu sāka aprēķināt mazāku. Iedzīvotāji šo starpību grib atgūt. Protams, viņiem ir pamats pieprasīt atlīdzināt radušos zaudējumus.
— Kā plānojat atlīdzināt?
— Tas jāsaskaņo ar regulatoru. Nevaram paši izdomāt kaut kādus citus tarifus. Šobrīd spēkā ir domes lēmums, ka cilvēkiem zaudējumi ir jāatlīdzina. Tas jāpilda, bet jānoskaidro, kā to pareizi izdarīt. Tuvākajā laikā šo jautājumu atrisināsim.
— Cik liela ir summa, ko iedzīvotāji pārmaksājuši?
— To varēs noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Esmu aptuveni aprēķinājis, ka tie varētu būt ap 6 tūkstošiem latu.
Nauda jākrāj
— Kas notiks rudenī, kad sāksies nākamā apkures sezona?
Ziedonis Vilde: — Tarifus nav plānots palielināt, protams, tas atkarīgs no daudziem faktoriem — degvielas, šķeldas cenas pieauguma, kopējās situācijas valstī.
— Teicāt, ka jūnijā pieaugs maksa par apsaimniekošanu. Kā tā varētu mainīties?
— Ļoti individuāli, par to lems dzīvokļu īpašnieki, varētu pieaugt no 5 līdz 10 santīmiem par kvadrātmetru, jāskatās, kas katrai mājai nepieciešams. Ja ir jāmaina jumts, tās ir lielas investīcijas, naudu šim mērķim nevar iekrāt gada laikā. Vienosimies ar iedzīvotājiem, ko viņi uzskatīs par nepieciešamāku, tam arī veidosim uzkrājumu. To, cik jāmaksā, izlems iedzīvotāji. Piemēram, esmu pārbaudījis kādu māju, bēniņos nav nekādas pārsedzes, jāsalabo jumts un jāierīko papildu ventilācija. Paskaidroju, ka šobrīd tas maksā 5 tūkstošus latu. Iedzīvotāji varēs izlemt, cik ilgā laikposmā ir gatavi savākt šo summu.
— Cik ilgi jākrāj?
— Gadus trīs, četrus.
— Tas ir ilgi. Vai citu iespēju nav?
— Šobrīd diemžēl nav. Kredītu KKP nevar paņemt.
— Vai piedāvājat kādas alternatīvas iespējas cilvēkiem, kuri nespēj samaksāt par dzīvokli?
— Pašvaldībai ir četri tukši dzīvokļi ar daļējām labierīcībām. Ja cilvēks nevar nomaksāt rēķinus, tad ir iespēja pārcelties uz kādu no tiem. Protams, iekrātais parāds jāsamaksā. Ja kāds vēlas, var nākt pie manis un pieteikties, skatīsimies piemērotākos variantus. Līdz šim neviens pat nav nācis interesēties vai būtu iespēja dzīvot miteklī, kura izmaksas būtu lētākas.
Piesaista parādu
piedzinējus
— Ja viens nemaksā, tad arī pārējiem zūd motivācija.
— Tā ir, redz, ka nemaksā, bet siltumu neatslēdz… Par parādniekiem maksā uzņēmums. Kāda sieviete, kura dzīvo pašvaldības dzīvoklī, strādā, saņem algu, bet nemaksā. Iesniedzām prasību tiesā, prāvā uzvarējām, tiesa viņai piesprieda mēnesī maksāt 50 latu. Cilvēks arī maksā šo summu, bet neliekas ne zinis par kārtējiem maksājumiem, un parāds pieaug.
— Kā cīnāties ar nemaksātājiem?
— Janvārī piesaistījām divas parādpiedzinēju kompānijas, bet tās strādā diezgan neefektīvi. Četru mēnešu laikā nauda atgūta tikai trijās no 48 lietām. Šobrīd piedzenam pārsvarā tiesas ceļā, lai arī tas izmaksā dārgāk, rezultātā iegūstam vairāk.
— Vai lielākoties nemaksā tie, kuriem patiešām nav naudas?
— Ir dažādas nemaksātāju kategorijas. Šodien atnāca viena sieviete, pret kuru iesniedzām prasību tiesā, viņas parāds sasniedzis pustūkstoti latu. Tiesas lēmums ir, parādu viņa atzinusi, bet saka: man nav ne darba, ne naudas, ko no manis var paņemt? Vienīgais, kas viņai pieder, ir dzīvoklis. Uzņēmumam taču to dzīvokli nevajag, bet ko darīt? Es taču nevaru atrisināt valsts līmeņa problēmu, ka cilvēkiem nav darba un nav kur naudu nopelnīt.
Jo vairāk mājokļu, jo mazākas izmaksas
— Vairāki Kokneses iedzīvotāji vērsās laikraksta “Staburags” redakcijā ar jautājumiem. Kāda koknesiete uzskata, ka pārāk lielas izmaksas ir pārvaldes aparātam, vajadzētu samazināt algas, nav caurspīdīguma līdzekļu izlietojumā.
— Tā nav. Caurspīdīgums ir, visās sapulcēs, ko līdz šim esmu rīkojis, esmu izskaidrojis, cik un kā tērē no šiem 20 santīmiem, ko cilvēki maksā par kvadrātmetru. Pārvaldes aparāta uzturēšanai ir 9 santīmi, 7 santīmi atvēlēti mainīgajiem izdevumiem — sētnieka algai, nodokļiem, 4 santīmi paliek mājas apsaimniekošanai. Tā ir maza summa, turklāt daudzi nemaz nemaksā. Nevienā pašvaldībā par 20 santīmiem par kvadrātmetru māju vairs neapsaimnieko. Aizkrauklē ir 27 santīmi, Rīgā — 34. Cilvēkiem jāsaprot, ka apsaimniekošanas maksu nosaka arī māju skaits — jo vairāk māju, jo administratīvā aparāta izmaksas ir mazākas.
— Kāpēc par auksto ūdeni jāmaksā 45 santīmi par kubikmetru, bet par kanalizāciju 90? Salaspilī šie skaitļi atšķiroties tikai par 10 santīmiem. Kā tā?
— No zemes paņem tīru ūdeni, bet izlejot tas pēc tam ir jāattīra, tas ir darbs, elektrības patēriņš. Kāpēc tik liela atšķirība? Salaspilī taču ir daudz vairāk mājokļu, patērētāju skaits ir lielāks un līdz ar to mazāki izdevumi.
— Par elektrību koplietošanas telpās. “Dzīvoju pirmajā stāvā, tāpēc uzskatu, ka man nav jāmaksā tikpat, cik tiem, kuri dzīvo piektajā stāvā,” saka kāda kundze. Viņa maksā 88 santīmus mēnesī.
— Tā ir ne tikai spuldzīte kāpņutelpā, bet arī bēniņos, pagrabā, arī siltumsūkņa darbība iekļauta šajā summā, kas mēnesī jāmaksā. Katrā mājā ir skaitītājs, kas fiksē patēriņu.
— Iedzīvotāja izmanto “Lattelecom” pakalpojumus, taču apgalvo, ka viņai rēķinos iekļauta maksa — 20 santīmu — par kolektīvo antenu.
— Tās ir muļķības. Ja neizmanto, tad arī nemaksā. Turpmāk, sākot ar maiju vai jūniju, par šo pakalpojumu KKP naudu neiekasēs. Operatori slēgs līgumu individuāli ar katru iedzīvotāju.
— Daudzi vienas mājas iedzīvotāji sūdzas, ka vienam dzīvoklī auksti, citam karsti. Kā domājat risināt šo problēmu?
— Tiklīdz beigsies apkures sezona, tiem iedzīvotājiem, kuriem dzīvokļos ir pārāk karsti, piedāvāsim ierīkot siltuma regulatorus. Nebūs jāver vaļā logs, varēs noregulēt vajadzīgo temperatūru, komfortabli justies un ieekonomēt siltumu.
— Kāda iedzīvotāja jautājums: “Kāpēc man jātērē nauda, pa telefonu ziņojot KKP skaitītāja rādījumus?”.
— No pagājušā mēneša cilvēki skaitītāju rādījumus var ziņot elektroniski [email protected] līdz kārtējā mēneša 27. datumam. Šo adresi norādījām rēķinos. Otrs variants ir iemest lapiņu pastkastītēs, kas ir izvietotas kāpņutelpās.
Būs jāmaksā īre
pašvaldībai
— Pastāstiet, ko plānots mainīt!
— Visu laiku pašvaldības dzīvokļos īrnieki dzīvoja bez maksas, norēķinājās tikai par apsaimniekošanu. Sākot ar maiju, būs jāmaksā īre, šādu lēmumu pieņēmušas daudzas Latvijas pašvaldības. Valsts kontroliere Inguna Sudraba ieteica iekasēt šādu maksu. Bet ko citu lai iesāk? Pārbaudot dzīvokli, redzu — logi veci, gāžas laukā, saku — nomaini, bet man atbild: tas nav mans dzīvoklis, man vienalga! Par iekasēto naudu varētu sakārtot pašvaldības dzīvokļus. Lai saprastu, kāda ir situācija katrā dzīvoklī, nolēmu veikt aptauju. Anketā ir vienkārši jautājumi — kāda ir vidējā diennakts temperatūra istabās, virtuvē, kas mājai būtu nepieciešamākais, par rēķinu saņemšanu e — pastā. Tā būtu lētāk, vajadzētu tērēt mazāk laika un papīru. Atbildējuši 50% iedzīvotāju, pārējiem vienalga.
— Naudu, kas paliek apsaimniekošanai, “met kopējā katlā” vai tērē katrai mājai atsevišķi?
— Vēl pirms neilga laika viss tiešām bija “kopējā katlā” — kurš skaļāk kliedza, tam vairāk tika. Bet tagad šo naudu izmanto tikai konkrētajai mājai.
— Ko darāt patlaban?
— Likums nosaka izveidot namu apsaimniekošanas tāmi nākamajam gadam, ko ieplānots darīt. Tāmē jāparedz visas izmaksas, kādi ir aktuālākie darbi. Daudzas mājas jau pārbaudītas, un izvērtēts, kas visvairāk nepieciešams. Pie šīs tāmes šobrīd strādāju un šomēnes to pabeigšu. Pēc tam būs dzīvokļu īpašnieku sapulces, tāme jāiesniedz dzīvokļu īpašniekiem izvērtēšanai, tad viņi paši var lemt, to pieņemt vai nē. Iedzīvotāji tāmei var nepiekrist, taču tad viņiem jāsasauc sava sapulce, jāizstrādā pieņemama tāme un jāatrod apsaimniekotājs, kurš varēs strādāt pēc piedāvātās tāmes.
— Kā vēl varētu ieekonomēt?
— Parka ielas 16. nama iedzīvotāji iebilst pret to, ka jākopj pieguļošā teritorija, viņi vāc parakstus, lai turpmāk to darītu pašvaldība. Tas nav nekāds jaunums, Aizkrauklē, Jaunjelgavā pieguļošo teritoriju kopj pašvaldība. Parēķināju, cik naudas KKP varētu ieekonomēt, ja pašvaldība apsaimniekotu šo teritoriju.
Iedzīvotāji varētu ietaupīt sētnieka algu. Ja vienas mājas iemītnieki vienojas, var atteikties no sētnieka un apkārtni kopt sabiedriskā kārtā. Piemēram, Bormaņos ir māja “Liepas”, viņi paši tīra, viss vienmēr ir sakopts un mājas “kontā” remontdarbiem ir ap 1200 latu. Es uzskatu, ka taisnība ir gan mums, gan iedzīvotājiem. Ir jābūt arī pretējiem viedokļiem, iedzīvotāju neapmierinātība nav bez pamata, gadiem šajās mājās nekas nav darīts, pamati,caurules, pārsedzes nav siltinātas, ēkas ir vecas, nolietotas. Bet ir jāsaprot, ka ir kaut kas jādara, lai ko mainītu, nevis tikai jākliedz, ka slikti, un jāmeklē vainīgais. Māja ir iedzīvotāju īpašums, par kuru jārūpējas pašiem.
