Pagājušajā nedēļā noslēdzās parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē, lai valsts apmaksāta izglītība būtu tikai valsts valodā. Tā kā esmu Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas loceklis, piedalījos parakstu vākšanā, iecirknī dežurējot katru sestdienu.
Diemžēl valstī ap 40 tūkstošiem parakstu pietrūka. Domāju, ka aptaujai nebija izvēlēts īstais laiks, jo daudziem ir atvaļinājums, domas aizņemtas ar darbiem dārzā, un cilvēkiem arī trūka informācijas, jo tikai pēdējā nedēļā par šo jautājumu bija vairāk reklāmas pastkastītēs un medijos.
Par grozījumiem pats parakstījos citā vēlēšanu iecirknī, tomēr domāju, ka ne tagad to vajadzēja darīt. Kopš neatkarības atgūšanas pagājis jau 21 gads, kāpēc šādi grozījumi netika ierosināti agrāk? Līdz šim vairāk uzmanības vajadzēja pievērst bilingvālajai izglītībai skolās ar krievu mācību valodu, lai šādus grozījumus, ja tos būtu izdevies panākt, varētu ieviest ar mazākiem izdevumiem.
Turpinās parakstu vākšana par grozījumiem, lai atceltu pabalstu “griestus”, un arī par šo jautājumu cilvēkiem bieži vien nav izpratnes. Dažs atnāk un saka, ka grib parakstīties par labāku Latviju, labāku dzīvi.
Strādāšu arī referendumā par Saeimas atlaišanu. Lai gan tas izmaksā dārgi — ap 1,8 miljoniem latu, Saeimas atlaišanu atbalstu. Pašreizējā Saeimā ir tikai ap 40% iepriekšējo deputātu, pārējie ievēlēti no jauna, tomēr Saeimu nākas atlaist. Kāpēc? Domāju, tā nav jauno vaina, bet iepriekšējo deputātu sastrādātā “nopelns” 21 gada laikā.
Cik jaunu deputātu būs nākamajā Saeimā, grūti prognozēt. Daudzi tagad izstājas no partijām un ar saukli par reģionu attīstību veido reģionālās partijas. Vai tik nebūs tie paši vēži, tikai citā maisā? Ļoti gribētos, lai viena partija vai partiju apvienība Saeimā iegūtu 51 balsi un nevajadzētu veidot koalīciju.
Esmu “Jaunā laika” piekritējs, par “kažoka maiņu” neesmu domājis, bet varbūt arī pienāks laiks, kad vajadzēs to darīt. Saeimas vēlēšanās gan nekandidēšu, jo neesmu tam gatavs. Domāju, ka vajag mainīt vēlēšanu sistēmu un balsot nevis par partijām, bet par cilvēkiem.
Demisionējušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, “Vienotības” pārstāvei, izmaksāta 1718 latu liela kompensācija. Šī summa ir pirms nodokļu samaksas, bet vienalga daudz. Televīzijā varējām redzēt, ka viņa sarīko sev atvadu ballīti un vēl izmanto dienesta automašīnu.
Ja likums paredz, ka kompensācija jāmaksā, to vajadzētu grozīt — vienmēr esmu uzskatījis, ka likumi nav mūžīgi. Tāpat jāgroza likums par kompensācijām atlaistajiem Saeimas deputātiem, paredzot — ja esi atlaists, nesaņem neko. Būtu ētiski, ja deputāti no kompensācijas atteiktos.
Domāju, ka mūsu mazajai Latvijai liela greznība ir piešķirt ekskluzīvu dzīvokli bijušajiem prezidentiem, arī Valdim Zatleram. Gan jau viņš dzīves laikā pats ir mājokli nopelnījis. Tie, kam ir liela alga, saņem arī lielas privilēģijas, bet parastie cilvēki ņem kredītu un par dzīvokli maksā gadiem. Vajadzētu mainīt likumu, kas dod tādus papildlabumus.
Pēdējā laikā gan Valdis Zatlers, gan vairākas partijas ierosinājušas grozīt likumus, lai taupītu valsts naudu, mazinātu Saeimas deputātu imunitāti un naudas ietekmi uz politiskajiem procesiem. Tas viss ir vajadzīgs, bet izskatās pēc balsu pelnīšanas nākamajās Saeimas vēlēšanās. Kāpēc šādu ierosinājumu nebija agrāk?
Zatleram top vīzija par godīgu Latvijas pārvaldīšanu, Saeimas un valdības darbu bez oligarhiem. Televīzijā skatījos, kā Rīgā “oligarhu kapusvētkos” sadedzina lielu simbolisku “korupcijas kluci”, pasākums notika arī Pļaviņās. Dainis Īvāns uzskata, ka sācies pilsoņu karš, situāciju salīdzina ar Kadafi režīmu Lībijā un ir gatavs pat piedalīties Rīgas pils bloķēšanā, kad jaunievēlētais prezidents turp dosies. Domāju, ka viņš par pilsoņu karu pārspīlē, tomēr akcijas mums ir vajadzīgas, lai nākamajā Seimā oligarhu varas nebūtu un turpmāk nevajadzētu tērēt naudu referendumiem par Saeimas atlaišanu. Latvijā ir vajadzīga ceturtā Atmoda, varbūt Zatlers to aizsāks?
Šis ir pirmais mācību gads, kad paralēli Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora darbam nestrādāju arī skolā. 18 gadu dažādās skolās esmu mācījis ķīmiju un bioloģiju, ieguvu arī maģistra grādu izglītības vadībā, un skolotāja darbs man patīk. Gribēju strādāt valsts institūcijā, taču divus darbus vairs nevarēju apvienot, tomēr ceru, ka skolā kādreiz atkal atgriezīšos.
Pirms sešiem gadiem Aizkraukles reģionā bijām seši inspektori, tagad tikai divi. Strādājam arī Jēkabpils reģionā, un saistībā ar karsto laiku darba ir vairāk. Pārbaudām tirdzniecības vietas, pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumus, nometnes, aptiekas — vai precēm ir atbilstošs marķējums, vai tiek ievērots derīguma termiņš, temperatūras režīms, vai ir legāls uzņēmums un preču izcelsme. Pagājušajā nedēļā Aizkraukles un Jēkabpils reģionā veicām piecas pārbaudes. Kādā aptiekā konstatējām uztura bagātinātājus, kas nav reģistrēti mūsu dienestā, bet vienam Aizkraukles puses tirdzniecības uzņēmumam piemērojām 150 latu naudassodu, jo desām bija beidzies derīguma termiņš, maltās gaļas glabāšanā nebija ievērots temperatūras režīms, bet gaļas izstrādājumiem trūka atbilstoša marķējuma. Pārbaudījām arī kādu bioloģisko saimniecību un vasaras nometni, bet tur visas prasības bija ievērotas.
Liela ažiotāža sākusies par Vācijā konstatēto baktēriju, kuras dēļ 12 valstīs saslimuši trīs tūkstoši cilvēku un miruši 35. Domāju, ka Latvijā cilvēkiem inficēšanās nedraud, jo situācija Eiropas Savienības valstīs tiek stingri uzraudzīta un kontrolēta. Galvenais ir augļus un dārzeņus mazgāt un ievērot personisko higiēnu.
Laba atslodze un veids, kā domas un darbus “salikt pa plauktiņiem”, ir brauciens ar velosipēdu. Esmu piedalījies velomaratonos hobiju klasē un ikdienā bieži braucu līdz Koknesei un atpakaļ, ap 30 kilometru, bet karstajā laikā priekšroku dodu veldzei ūdenī — ceļos piecos rītā un dodos uz Daugavu peldēties, bet otro reizi peldos vakarā.
Pagājušajā nedēļā uz ekstrēmo jeb izdzīvošanas nometni Cēsīs aizvedu abus dēlus — viņiem 10 dienu jādzīvo koka būdās, bez labierīcībām un mobilā tālruņa. Reinis šogad pabeidza 7., bet Mārtiņš — 5. klasi. Jaunākais dēls šādā nometnē bija arī pagājušajā gadā un pierunāja vecāko brāli šovasar turp braukt divatā.
Priecātos, ja tāda nometne būtu Aizkraukles pusē, piemēram, Secē vai Mazzalvē, un nevajadzētu braukt tik tālu. Tomēr par nometnēm mūspusē man ir maz informācijas. Varbūt tādas nerīko?
