Man vienmēr licies nepareizi, ka par pamatvajadzību nodrošināšanu, tajā skaitā par apkuri un ūdeni, bez kā cilvēks nevar iztikt, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Turklāt krīzes laikā to paaugstināja: valsts maks saplacis — maksā, tauta! Tajā skaitā par zīdaiņiem, maziem bērniem, kuri par sevi nevar parūpēties un paši taču vēl nepelna.
Nesen Rīgas pašvaldība valdībai pieprasīja samazināt PVN apkurei no 12 līdz 5 procentiem, taču atbalstu neguva. Novembrī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Saeimā iesniedza grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredzēja iedzīvotājiem par siltumenerģiju piemērot PVN 5% apmērā. Taču arī Saeima šo iniciatīvu neatbalstīja.
Lai mazinātu nabadzību, portālā manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana par PVN samazināšanu apkurei līdz 5 procentiem. Iniciatīvas autors ir “Apvienības pret nacismu” vadītājs Jānis Kuzins. Līdz vakardienai, autorizējoties internetbankā, bija parakstījušies vairāk nekā 900 cilvēku. Arī es parakstījos. Tomēr vēl vajag daudz — kopā 10 000 cilvēku parakstu. Jo tiesības iesniegt Saeimā kolektīvos priekšlikumus ir tikai tad, ja tos ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu no 16 gadu vecuma.
Portālā teikts, ka pašvaldības, arodbiedrības, biedrības un siltumtīklu uzņēmumi Saeimu jau aicināja samazināt PVN apkurei līdz 5 procentiem. “Tagad to darīsim mēs, Latvijas tauta. Iespējams, Saeimas deputāti mūs sadzirdēs labāk. Aicinām Saeimu rast budžetā līdzekļus un risināt situāciju. Budžetā līdzekļi ir, un tas ir tikai politiskās gribas un atbildības jautājums,” raksta parakstu vākšanas iniciators. Viņš norāda, ka mēs saņemam nesamērīgi lielus rēķinus par siltumu, un dažviet Latvijā parādu dēļ apkure vispār nav pieslēgta. Ietaupījums būtu liels, piemēram, Aizkrauklē iedzīvotāju parāds par apkuri ir ap 330 tūkstošiem latu, ieskaitot 12% PVN jeb 39,6 tūkstošus latu.
Tautas balsojums Saeimai būtu jāņem vērā, bet vai tā notiks? Nāk prātā krievu rakstnieka un satīriķa Mihaila Zadornova kādā intervijā nesen teiktais par demokrātiju — mēs esam vergi, kas ievēl savus vergturus. “Visupirms jābeidz ticēt labajam onkulim. Mainīsies premjers, un visi būsim laimīgi. To es par Latviju. Premjeri mainās un mainās, bet laimes kā nav, tā nav. Ticēt labajam onkulim ir tas pats, kas ticēt, ka atlidos komēta un katram no savas astes nobērs kaudzi zelta. Domāju, ka vispirms jāapzinās pašiem sevi,” saka Mihails Zadornovs.
Mēs neesam ne grieķi, ne spāņi, plašus protestus rīkot neprotam. Cīnīsimies par savām tiesībām mierīgāk: negaidīsim onkuli — nobalsosim.
