Pirms vēlēšanām Saeimas deputāti pēkšņi kļuvuši par atturīga dzīvesveida piekritējiem un pieņēmuši alkohola aprites ierobežojumus.
Pirms vēlēšanām Saeimas deputāti pēkšņi kļuvuši par atturīga dzīvesveida piekritējiem un pieņēmuši alkohola aprites ierobežojumus. Tie aizliedz naktī alkoholu pārdot veikalos, bet bāros, kafejnīcās un klubos visi, kas vēlas, kā dzēruši, tā dzers arī turpmāk. “Bomži” un “točku” klienti, protams, šīs dzertuves neapmeklēs tikai tāpēc, ka maciņš par plānu.
Dzeršanas postu valstī tas neapturēs. Tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga nolēmusi konsultēties ar kompetentiem juristiem par iespēju ierosināt grozījumus likumdošanā, kas paredzētu kriminālatbildību par nelegālu alkohola izgatavošanu un pārdošanu. Viņu pārsteidz tas, ka līdz šim nelegālo rūpalu likumīgi nemaz nav iespējams ne apkarot, ne apturēt tikai tāpēc, ka tas ir administratīvs, nevis kriminālpārkāpums.
Vecāka gadagājuma ļaudis, kuri vēl atceras pirmskara Ulmaņlaikus, man ne reizi vien stāstījuši, kā pret kandžas tecinātājiem valsts mērogā cīnījušies neatkarīgās Latvijas gados. Bijuši lieli sodi, un arī aparatūra vienmēr iznīcināta līdz pēdējai skrūvītei un caurulītei.
Esmu par sausā likuma ieviešanu Latvijā, jo uzskatu, ka tikai tā mēs vēl ko varam darīt, lai apturētu idiotu dzimšanu un tautas vispārēju nodzirdīšanu.
Sausais likums ieviests jau daudzās zemēs, un rezultāti vienmēr ir pozitīvi. Īpaši Zviedrijā, kur tautu no iznīcības un nodzeršanās sausais likums paglābis jau pirms vairāk nekā simt gadiem. Latvijā nedziedināmie alkoholiķi “izlaktu” visus parfimērijas, tīrāmos līdzekļus un tinktūras, kurās ir spirts. Kurš nenomirtu, izdzīvotu. Iespējams, vienkārši tāpēc, ka nebūtu, ko dzert, bez kādas mediķu palīdzības kļūtu par nedzērāju.
Dzīve viņus piespiestu, arī naudiņa, kuru tagad trīcošiem pirkstiem atdod “točkā”, paliktu maizes klaipiņam. Pēc gadiem divdesmit Latvijā pozitīvas pārmaiņas noteikti būtu pamanāmas.
