“Staburaga” redakcija saņēma pensionāra Viļņa vēstuli, kurā viņš raksta par kādu novēroto gadījumu Aizkraukles autobusu stacijā.
“Staburaga” redakcija saņēma pensionāra Viļņa vēstuli, kurā viņš raksta par kādu novēroto gadījumu Aizkraukles autobusu stacijā.
Nav tiesību kādu izsmiet
“Esmu novērojis, ka Aizkraukles ATU strādā daudz laipnu un atsaucīgu autovadītāju. Tomēr ir arī tādi, kuru izturēšanās pret pensionāriem ir nelaipna un pat rupja. Tas, ko dzirdēju no autovadītāja, kurš kādā decembra pēcpusdienā brauca uz Sunāksti, man neļāva palikt vienaldzīgam. Aizkraukles autobusu stacijā šo autobusu gaidīja arī kāda pensionāre, kuras bagāžā bija divas tukšas kastes, divi iepirkumu tīkliņi, pilni ar produktiem, spainis, neliela rokassomiņa un logu stiklu tīrāmais kātā. Lai aizņemtu mazāk vietas autobusa bagāžas nodalījumā, iepirkumu tīkliņus viņa salika kastītēs. Tā mantu nemaz tik daudz nesanāca. Sieviete lūdza, lai autovadītājs atver bagāžas nodalījumu, taču viņš strikti atteica: “Nē, nevaru!”. Sieviete vēl kā neticēdama pārjautāja, bet atbilde bija tā pati: “Nē, nevaru!”. Un vēl nicīgā skaļā balsī noteica: “Vai tad visus “musorņikus” būsi izkrāmējusi?”.
To dzirdēja visi autobusā esošie pasažieri un arī tie, kuri vēl nebija iekāpuši. Kas devis tiesības autovadītājiem izsmiet pasažierus, lai arī kādi viņi būtu? Ja jau šis autobusa vadītājs nevarēja atvērt bagāžas nodalījumu, tad varēja atvērt autobusa vidējās durvis un ļaut šai sievietei ar savām mantām iekāpt. Autobuss bija pustukšs, bet pensionāre izsmieta palika autobusu stacijas pieturā gaidīt nākamo autobusu, kas brauc uz Neretu.
Rīgas autobusu stacijā esmu redzējis, kā cilvēki autobusa bagāžas nodalījumā liek visdažādākās mantas, un neviens autobusa vadītājs viņus neizsmej un neatsaka. Lai visiem laipnajiem, atsaucīgajiem autovadītājiem laime, veiksme un veselība Jaunajā — 2008. gadā!” novēl pensionārs.
Autobusa vadītājam sava versija
Sarunā ar SIA “Aizkraukles ATU” valdes priekšsēdētāju Aiju Ciganoviču “Staburags” noskaidroja, ka līdz šim par autovadītāju, kura rīcība aprakstīta vēstulē, nav saņemta neviena sūdzība. Notikušo autobusa vadītājs skaidroja citādi — vēstulē pieminētā pensionāre regulāri brauc no Aizkraukles uz savu dzīvesvietu Daudzevā, un viņai vienmēr ir vairāki maisiņi, somas, dažādas mantas, reizēm arī salauztu mēbeļu daļas.
“Autobusa vadītājs skaidroja, ka bagāžas nodalījums jau esot bijis pilns, tādēļ visas mantas pensionāre tur nebūtu varējusi salikt, bet autobusa salonā tās traucētu pārējiem. Autobusa vadītājam ir tiesības pat nevest pasažierus, kuriem ir netīrs apģērbs, mantas vai kuri varētu traucēt citiem pasažieriem. Autovadītājs arī tik rupji nav runājis ar pensionāri,” pārliecināta Aija Ciganoviča.
Pieceltos un “izmestu”
Situācijas autobusos mēdz būt visdažādākās — reizēm vainīgi neapmierinātie, steidzīgie un arī bezkaunīgie pasažieri, reizēm autovadītāji varētu būt saprotošāki. Arī es bieži braucu ar autobusu no Aizkraukles uz Neretu un varu apgalvot, ka šajā maršrutā visi autobusu vadītāji vienmēr ir smaidīgi, laipni un atsaucīgi, vienalga — diena tikko sākusies vai ir jau vakars. Esmu novērojusi daudz dažādu situāciju, kad liekas — es autobusa vadītāja vietā jau sen būtu piecēlusies un “izmetusi” no autobusa kādu iereibušu pensionāru, kurš skaļi klāsta savus politiskos uzskatus, vai bariņu jauniešu, kuri pēdējā solā sūc alu un skandē mobilo tālruņu melodijas. Tāpēc liekas — autobusu vadītāji ir pacietīgāki par mums, pasažieriem, kuri iekāpj un izkāpj, bet autobuss aizbrauc tālāk.
