Arī Pļaviņu novadā pašvaldības pārstāvji rīkoja tikšanos ar vietējiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem un citiem interesentiem, lai lemtu, kurus grants ceļus būvēt vai pārbūvēt Lauku atbalsta dienesta atbalstītajā projektā, ko finansē Eiropas Savienība. Ja pirmajā reizē intereses par šādu apspriedi praktiski nebija, tad otrajā reizē sanāca daudz cilvēku.
Lai pietiek visiem
Saistībā ar šo projektu Pļaviņu novada domē izveidoja speciālu komisiju. Tā sadarbībā ar pagastu pārvaldēm jau iepriekš apzināja un izvirzīja prioritāros ceļus. Tagad tos piedāvāja apspriest sanākušajiem uzņēmējiem vai ieteikt savus variantus.
Pļaviņu novada domes izpilddirektora vietnieks Raimonds Spēks īsumā atgādināja par kritērijiem, lai ceļi atbilstu projekta nosacījumiem un saņemtu atbalstu. Būtiskākais ir apdzīvotība, tūrisma objekti un komercdarbība to tuvumā. Kopumā Pļaviņu novadam kvotās piešķirti 450 000 eiro.
— Par šo naudu nevarēs izdarīt pārāk daudz, jo projekts paredz ceļu būvniecību, nevis to apkopi. Ja neizpildīsim Lauku atbalsta dienesta prasības, par paveikto vajadzēs samaksāt pašvaldībai. Svarīgi, lai par šo naudu katrā pagastā varētu ko paveikt. Labāk, lai ir mazāks posms, bet lai tiek visiem, — teic Raimonds Spēks.
Daudz paveikt nevarēs
Aiviekstes pagasta pārvaldes vadītāja Giedre Zvirgzdiņa lūdza klātesošos padomāt, vai varētu atbalstīt Gostiņu—Spridzēnu ceļa pārbūvi, kur atrodas arī vēsturiskais trīslaiduma akmens mūra tilts pār Vesetu. Šobrīd tas ir bēdīgā situācijā. Pašvaldība saviem spēkiem nevar to atjaunot, bet kādu citu projektu tilts var arī nesagaidīt. Tikšanās dalībnieki gan iebilda, ka šoreiz tomēr jādomā par lauksaimnieku atbalstu, jo tāda būve var “apēst” visu piešķirto naudu.
Papētot informāciju, cik izmaksā viena kilometra pārbūve vai būvniecība, pagastu pārstāvji secināja, ka pārāk daudz paveikt nevarēs. Cik precīzi, zinās, kad izsludinās iepirkumus šiem darbiem. Raimonds Spēks mierināja, ka šī nauda pašvaldībai jāizlieto līdz 2020. gadam un tā nekur nepazudīs. Ja darbu gaitā izrādīsies, ka var paveikt vairāk, darīs. Jānis Bergmanis ierosināja, ka šobrīd patiesi svarīgāk ir izvirzīt vienu ceļu, kuru sakārtot, un, ja būs iespēja, darīt tālāk.
Pēc šīs apspriedes iesniegšanai projekta atbalstam izvirzīja vienu galveno un dažos pagastos vēl papildus arī citus ceļus. Klintaines pagastā tie ir ceļu posmi Veltas—Stēģi—A6, A6 (119. km)—Sturti—Vilkumežs, A6 (113. km)—Bārbelītes, Lokstiņi—Stukmaņi. Aiviekstes pagastā — Klauģi—Mežrijas—Vecāres un arī Mālkalni—Boksti. Vietalvas pagastā tas ir viens — Benckalni—Vietalvas baznīca, kas ir gana noslogots un garš.
Šobrīd atklāts jautājums ir par Pļaviņu pilsētas piedalīšanos šajā projektā. Pašvaldības deputāts no Klintaines Andrejs Kačkāns iebilda, ka pilsēta saņem šī projekta finansējumu, jo savulaik pirms pašvaldību reformas tā jau saņēmusi savu tiesu un arī budžeta naudas tai tiekot vairāk. Raimonds Spēks tam gan nepiekrita, apliecinot, ka arī pagastos pērn laboti ceļi.
Nav, kas labo
Novadā ir daudz grants seguma ceļu, kurus vajadzētu pārbūvēt vai vismaz regulāri apkopt, bet to apgrūtina tas, ka tie nepieder ne pašvaldībai, ne valstij, bet privātīpašniekiem. Bieži īpašnieki ir vairāki, un neviens no viņiem nav ieinteresēts ceļu labot. Raimonds Spēks skaidro, ka savulaik, 90. gadu sākumā, kārtojot īpašuma tiesības, naudas nebija arī valstij un pašvaldībām, kas no liekiem īpašumiem, tai skaitā ceļiem, centās atbrīvoties. Tagad situācija ir mainījusies, un panākt to, lai koplietošanas ceļi tomēr piederētu valstij vai pašvaldībām, ir grūti.
— Novadā apmēram trešdaļa ir servitūtu ceļi. Pagaidām nav vienotas formulas, kā pašvaldībai tos atgūt, bet pamazām process sācies. Kā tas turpināsies, atkarīgs no Valsts zemes dienesta, — saka Raimonds Spēks.
