Pēc publikācijas “Nesankcionētā gājiena upuri” laikraksta “Staburags” 14. jūlija numurā redakcijā saņēmām sunākstietes Ilzes Ozoliņas vēstuli, kurā viņa pauda sašutumu par notikušo dziesmu un deju svētu noslēgumā: “Smeldze, sāpe, nesapratne, kādam arī dusmas. Tā jutās Jaunjelgavas novada dziesmu un deju svētku dalībnieki un līdzjutēji, kad lielākā daļa pārējo novadu dalībnieku devās gājienā. Mēs esam paklausīgi. Mēs rūpējamies par saviem bērniem. Varbūt tomēr vajadzēja novada galvenajām personām apdomāt savu lēmumu un būt elastīgākiem, kad parādījās informācija par brīvprātīgo gājienu? Ja jau ģība dziedātāji, kāpēc nevarēja laist dejotājus? Manas meitas dejo Sunākstes deju kolektīvā, un viņu viedoklis bija, ka baroja labi. Kaut kas garšoja un kaut kas ne. Arī skolotājas likušas ēst, un tas ir pozitīvi, jo citādi būtu tikai čipsi. Arī mēģinājumi savā skolā bijuši grūtāki kā Rīgā. Žēl tikai, ka skolotājas un deju kolektīva vadītājs nespēja vai negribēja pārliecināt par savu bērnu morālo un fizisko varēšanu iet gājienā.” ◆
