Politiskā diskusija ir viena no Grāmatu svētku sastāvdaļām. Tajā politiķi pauž savu viedokli par aktualitātēm valstī un atbild uz klausītāju jautājumiem.
Politiskā diskusija ir viena no Grāmatu svētku sastāvdaļām. Tajā politiķi pauž savu viedokli par aktualitātēm valstī un atbild uz klausītāju jautājumiem. Aizkraukles rajona grāmatu svētku politiskās diskusijas tēma šogad bija “Reģionu attīstība. Problēmas un risinājumi”.
Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunais laiks”), Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība) un Vitālijs Orlovs (“Saskaņas centrs”), kā arī jaundibinātās partijas “Jaunie demokrāti” pārstāvis Gints Karlsons. Diskusiju vadīja “Latvijas Avīzes” galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis. Sprieda par reģionālo reformu, un par to, kā sadalīt Eiropas naudu.
Tālāk no Rīgas — mazāk naudas
K. Kariņš: — Reģionu attīstība bijis lozungs visām politiskajām partijām, taču, izvērtējot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadali, redzu, ka lielākā daļa naudas ieguldīta Rīgas uzņēmumos. Jo tālāk no Rīgas, jo mazāk naudas. Pēc lielām diskusijām valdība pieņēma noteikumus, ka Latgales uzņēmumiem turpmāk tiks 65 procenti atbalsta līdzekļu, pārējā Latvijas teritorijā — 55 procenti, Rīgā — vēl mazāk. Tagad šie dokumenti nosūtīti Briselei izskatīšanai.
A. Brigmanis: — Vairāk naudas saņem tajos reģionos un saimniecībās, kur jau ir izveidotas spēcīgas saimniecības. Un tādas, protams, ir Rīgas apkaimē, Kurzemē. Tur uzņēmējdarbība vairāk attīstījusies.
G. Karlsons: — Vislielākā problēma, ka naudu, ko saņemam no Eiropas Savienības, sadala Rīgā. Kamēr tā notiks, nebūs izmaiņu arī reģionu attīstībā. Priecājos, ka izstrādāta kaut kāda sistēma Eiropas struktūrfondu naudas apguvei, taču finanses vairāk vajadzētu novirzīt mazākattīstītiem reģioniem. Pieredze gan rāda, ka labus projektus sagatavot spējīgāki tomēr ir rīdzinieki.
Reģionos zina labāk
I. Bušmanis: — Ko darīt, lai situācija mainītos?
G. Karlsons: — Vispirms jāpabeidz reģionālā reforma. Jāveic varas decentralizācija. Jāveido reģioni atbilstoši Eiropas sistēmai. Latvijā varētu būt pieci reģioni atbilstoši vēsturiskajam sadalījumam. Naudu saņemtu nevis caur Rīgu, kur to sadala Ekonomikas ministrija, bet tieši reģionos, kur vislabāk zina, kā to izmantot.
K. Kariņš: — Kāpēc tērēt laiku Eiropas sistēmas reģionu veidošanai? Mūsu valsts tam ir par mazu, Eiropā dažs reģions ir lielāks par Latviju kopumā.
A. Brigmanis: — Mans princips — pirms sākam dalīt jauno naudu, jāpārbauda, kā vecā izlietota. Kas no tās gūts — vai nopirkta jahta, vai radītas jaunas darbavietas, attīstīta infrastruktūra. Mums būs jāizlemj, vai mēs dodam naudu tam, kurš vienu projektu jau ir realizējis un gaida nākamo, vai tam, kurš vēl neko nav dabūjis. Man tādas analīzes nav.
Kur būs Aizkraukles rajons?
Pensionēta skolotāja B. Stafecka: — Īsti nesaprotu, kas te notiek! Par kādiem reģioniem jūs runājat un kas būs rajoni? Pirmās vai otrās pakāpes pašvaldības? Un kas notiks ar Aizkraukles rajonu, kura teritorija Daugavas kreisajā krastā vēsturiski ir Zemgalē, bet labajā krastā — Vidzemē? Vai to sadalīs uz pusēm?
K. Kariņš: — Ja Latvijā nekas nemainīsies un paliks vairāk nekā 500 pašvaldību, būs saskaldīti resursi un piesaistīt naudu katram pagastam būs ļoti grūti. Līdz ar to mazie pagasti nevar attīstīties, attīstās tikai lielākie centri, kur ir zinoši cilvēki, kas spēj rakstīt labus projektus. Aizkrauklē pilsēta ar pagastu apvienojusies, un tas ir labs piemērs arī citiem. Piemēram, Aizkrauklē, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, firma “Jeld—Wen” būvē lielu rūpnīcu. Uzņēmums šo vietu izvēlējies, jo te ir spēcīga pašvaldība un laba infrastruktūra. Viens mazs pagasts nevar iegūt ne šādus līdzekļus, ne piesaistīt tādus investorus.
Prasa godīgu attieksmi pret visiem
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs P. Keišs: — Nezinu, vai izšķirošā bija pašvaldības attieksme vai infrastruktūra. Taču es gribu runāt par citu lietu. Pirmkārt, mēs diskutējam par reģionu attīstību, taču nav jau formulēts, par kādu reģionu mēs spriežam — par plānošanas reģionu vai kādu citu. Otrkārt, ieskatījos budžeta grozījumu projektā, un man ļoti interesants likās Aizkraukles rajonam piešķirtais naudas apjoms. Četrām pašvaldībām paredzēti 493 tūkstoši, pamatīga summa, pārējām 17 paliek pieci tūkstoši. Četrās pašvaldībās dzīvo 50 procentu Aizkraukles rajona iedzīvotāju. Tātad kāda summa ir vienai pusei iedzīvotāju un kāda — otrai. Un mēs runājam par vienmērīgu pašvaldību attīstību!
Tas pats attiecas uz investīcijām. Attīstās Rīga, lielākie centri, bet mazie lauku rajoni jau neko daudz nesaņem. Un tā ir tā līdzsvarotā attīstība? Var taisīt jebkādu apvienošanos, tas neko nedos. Jābūt godīgai attieksmei pret visām pašvaldībām, pret visiem iedzīvotājiem gan valsts, gan rajona mērogā. Tad varēsim runāt par apvienošanos. Ja pagastu iedzīvotāji redzēs, ka tiešām būs labāk lielā vienotā novadā, viņus neviens pašvaldības vadītājs nevarēs atturēt no vēlmes apvienoties. Šodien ir tikai solījumi, reāla darbība nenotiek. Un tas, ka mazās pašvaldības nevar uzrakstīt labu projektu, ir muļķības. Iršos sākam realizēt projektu 250 tūkstošu latu vērtībā, kuru atbalsta Eiropas reģionālās attīstības fonds, un nav nekādu problēmu.
Jāattīsta nomales
G. Karlsons: — Protams, piespiedu kārtā pagastus apvienot nevar. Atbildot uz kundzes iepriekš uzdoto jautājumu, kur būs Aizkraukles rajons, to var izlemt pats rajons un vienoties ar reģioniem. Arī pagastiem pašiem jāvienojas, cik lielus veidot novadus un cik to būs vienā reģionā.
A. Brigmanis: — Vienmēr esmu bijis pret pagastu piespiedu apvienošanu. Taču, ja pagasti brīvprātīgi veido novadu, jādomā, kā attīstīt ne tikai tā centru, bet arī nomales. Kad Saeimā apspriedīs likumu par reģionālās reformas beigu termiņu, mēs noteikti balsosim “pret”.
Sarežģījumus izdomā Latvijā, nevis Briselē
Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs V. Cīrulis:
— Kariņa kunga ideja vairāk līdzekļu atvēlēt reģioniem ir laba. Taču diemžēl politiķi lemj vienu, bet ierēdņi dara otru. Varu pastāstīt piemēru no savas pieredzes, kad pašvaldība pretendēja SAPARD līdzekļiem ceļu remontam. Kad sākumā jautājām, vai iespējams šim mērķim saņemt Eiropas Savienības līdzekļus, Zemkopības ministrijā mums teica — nē. Brisele neļauj. Beigās, kad visu naudu neizmantoja, pēdējā gadā tomēr atļāva arī pašvaldībām pretendēt Eiropas atbalstam. Izrādījās, ka vietējie ierēdņi bija nolēmuši nelaist pašvaldības klāt šai naudai, nevis Brisele. Pašvaldības ātri vien sagatavoja un iesniedza projektus.
Nepiekrītu apgalvojumam, ka līdz “apakšai” nonāk tik naudas, cik “augša” nolemj. Daudz kas atkarīgs no pašu aktivitātes. Arī mēs un vēl trīs Aizkraukles rajona pašvaldības naudu dabūja un vairākus ceļus sakārtoja. Kāpēc projektus nesagatavoja un neiesniedza pārējās pašvaldības?
Bagātajiem jādalās ar nabadzīgajiem
Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors G. Libeks:
— Viens no iemesliem, kas neļauj attīstīties reģioniem, ir varas centralizācija. Runa ir par valsts pārvaldi. Daudzas lietas mums nav saprotamas. Piemēram, Lauku atbalsta dienesta centrs ir Ogrē. Vai tas veicina Aizkraukles rajona attīstību, ja zemniekam visas lietas, kuras saistītas ar Eiropas atbalstu, jākārto kaimiņrajonā. Viņš tērē naudu un laiku. Valsts ieņēmumu dienesta reģionālais centrs ir Jelgavā, reorganizēt grib arī Valsts meža dienestu. Vai tas ir labi? Mums liekas, ka nē. Valdībā un ministrijās domā, ka viss ir kārtībā. Mums stāsta, ka tā būs efektīvāk. Kam efektīvāk? Acīmredzot Rīgai, jo jaunas darbavietas veidojas tur, bet pie mums samazinās. Tagad arī Satiksmes ministrija paziņoja, ka pasažieru pārvadājumus visā Latvijā centralizēti plānos aģentūra, kuru veidos Rīgā. Latvijas rajonos likvidē 26 štata vienības un 24 jaunas veido galvaspilsētā.
Otra lieta. Eiropā darbojas princips — lai izlīdzinātu dzīves līmeni, bagātie reģioni dalās ar nabadzīgajiem. Gribam vai negribam, no bagātā reģiona nauda ir jāpaņem un jāatdod nabadzīgajam. Kāpēc Rīgas uzņēmēji vispār var pretendēt Eiropas Savienības struktūrfondu naudai? Strukturālie fondi ir mehānisms, kā palīdzēt attīstīties nabadzīgajiem, tad kāpēc šī nauda jāatdod bagātajiem?
V. Orlovs: — Latvijā tiešām katra nozare dala Latviju, kā tai patīk. Pats esmu ārsts no Jēkabpils un atceros, ka Daugavas slimokasē bija Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu rajons. Taču vēsturiski Zemgales reģions ir, sākot no Jēkabpils rajona, kur cilvēki jau daļēji jūtas kā latgalieši, līdz pat Tukumam, kur iedzīvotāji sevi uzskata par kurzemniekiem. Arī man šāds sadalījums nav saprotams. Spriest par kaut kādām izmaiņām šajā sadalījumā ir tikpat sarežģīti kā diskutēt par to, vai mums ir vajadzīga Abrene vai ne.
Galvaspilsētu nevar atstāt bešā
I. Bušmanis: — Ko jūs, politiķi, sakāt par ierosinājumu Rīgai nedot naudu no struktūrfondiem?
G. Karlsons: — Atbalstu gan varas decentralizāciju, gan šo priekšlikumu. Domāju, ka Rīga var attīstīties arī bez struktūrfondu naudas.
A. Brigmanis: — Pats esmu ar vienu kāju Latvijas laukos, ar otru — Rīgā. Naudas sadales politikai jābūt sabalansētai. Negribu, lai būtu aizmirsti lauku cilvēki, bet jāatbalsta arī Rīga, kura ir mūsu valsts sirds un galvaspilsēta.
K. Kariņš: — Svarīgi, protams, lai vairāk naudas “iziet” ārpus Rīgas, taču pilnībā nesniegt atbalstu Rīgai arī nebūtu prātīgi saistībā ar visas valsts attīstību kopumā.
V. Orlovs: — Dzīve pierādījusi, ka labākie cilvēki dzīvo laukos, tāpēc vairāk jāpalīdz lauku ļaudīm, lai viņiem būtu iespējas strādāt un pelnīt uz vietas, nevis doties labākas dzīves meklējumos uz Rīgu, kur tad arī paliek visa nauda. Tomēr dzīve pierādījusi arī to, ka Rīgā mīt cilvēki, kuri prot ar naudu rīkoties tā, lai labumu gūtu visas Latvijas iedzīvotāji. Tāpēc, jāatbalsta arī Rīga.
V. Cīrulis: — Domāju, ka vairāk naudas no Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem vajadzētu piešķirt ne tikai uzņēmējdarbības attīstībai laukos, bet arī infrastruktūras sakārtošanai. Būtu labāki ceļi, gāzesvads, sakari, citas komunikācijas, un tad arī uzņēmēji par savu darbības vietu vairāk izvēlētos laukus.
