Premjers Aigars Kalvītis presē nesen pieminēja “Eurostat” pētījumu, saskaņā ar kuru Latvijas iedzīvotāju skaits 10 gadu laikā samazināšoties par pusmiljonu — tas nozīmējot, ka sabiedrība nespēj sevi atražot.
Premjers Aigars Kalvītis presē nesen pieminēja “Eurostat” pētījumu, saskaņā ar kuru Latvijas iedzīvotāju skaits 10 gadu laikā samazināšoties par pusmiljonu — tas nozīmējot, ka sabiedrība nespēj sevi atražot. Pēc viņa vārdiem, palielinot bērna piedzimšanas pabalstus, valdība veicinātu triju un vairāk bērnu piedzimšanu ģimenēs.
Labāk makšķerē līdakas
Premjeram taisnība, ka Latvijā nepieciešama triju un vairāk bērnu piedzimšana ģimenēs. Demogrāfiem ir formula, ar kuras palīdzību var aprēķināt, ka latviešu skaits dubultotos piecdesmit gadu laikā, ja katrai latvietei piedzimtu 3,5 bērni. Premjeram taisnība arī tad, kad viņš saka, ka bērniem jāpiedzimst ģimenēs, jo katram bērnam ir vajadzīgs tēvs, kas spējīgs uzņemties atbildību par bērna radīšanu un audzināšanu.
Diemžēl premjera vēlmju piepildīšanai maz cerību, jo pat valstīs, kur dzimstības uzlabošanai naudas pabalstiem izdotas milzīgas summas, gaidītie rezultāti nav sasniegti. Cilvēki vienkārši izvēlējušies neradīt bērnus! Visumā jau katra sieviete grib radīt vismaz vienu bērnu, lai pierādītu, ka viņa var. Vīrieši, kas varējuši pierādīt, ka viņi var, nereti atbild: “Pierādi tiesā, ka viņš ir no manis!”. Tāds vīrietis saka, ka bērns ir klapata, un aizbrauc uz Somiju līdakas makšķerēt. Tātad vīriešu nevēlēšanās uzņemties atbildību varbūt nodara lielāku postu nekā moderno sieviešu tiekšanās pēc karjeras.
Kas tad būtu darāms?
Par premjera solītajiem pabalstiem. Tie visi paredzēti laikam, kad bērniņš jau ir piedzimis. Bet laikā pirms bērniņa piedzimšanas perspektīvie vecāki izlemj, vai viņiem būs bērni un cik. Viņu izlēmīgums varētu būt bāzēts uz novērojumiem, vai valstī valda bērnu radīšanai vēlami apstākļi. Vai bērnu radītāji tiek cienīti, atbalstīti un godāti. Ministra Baštika aicinājumam “Delfu” portālā nebaidīties no ģimenes nodibināšanas bija daudz interesantu komentāru. Ļoti daudzos no tiem pauda viedokli, ka valstī nevalda bērnu radīšanai vēlama nostāja — drīzāk pretēja. Zīmīgākais no komentāriem: “Nauda nepalīdzēs. Kamēr paši nemainīsim domāšanu, nekas nemainīsies.”
Vajadzīga privāta organizācija
Ja nekas netiek darīts, lai ietekmētu un pierunātu topošos vecākus, ka bērni ir labi viņu pašu dzīvei un absolūti nepieciešami tautai un valstij, tad tā ir garām palaista izdevība. To pat varētu saukt par nolaidību, jo šinī laikā dažāda veida hedonisti pārliecina perspektīvos vecākus, ka bērni ir klapata, kura traucē viņu pašapmierinātības baudai. Premjeram un viņa valdībai ir pienākums rīkoties. Un tas jādara steigšus!
Kas šo darbu varētu veikt? Pieredze rāda, ka to nevar darīt valsts iestādes, jo tām ir tendence savu enerģiju iztērēt birokrātisku lietu kārtošanai. Vajadzīgi cilvēki, kuri iet pie tautas un runā ar to. Nepieciešama privāta bezpeļņas organizācija ar vienīgo uzdevumu — risināt dzimstības veicināšanas problēmu. Organizācijai ir jābūt privātai, lai garantētu tās neatkarību no valdību nestabilitātes. Tā jāfinansē valstij.
