Nedēļas nogalē izcēlusies ugunsnelaime P. Stradiņa slimnīcā Rīgā pēdējās dienās ir nokļuvusi ne tikai pirmajās lappusēs presē, notikušais ir sarunu temats teju katrā ģimenē: kā kas tāds ir iespējams, kāpēc kārtējo reizi vainīgo meklē tikai pēc tam? Situācija ap slimnīcā notikušo ir gluži tāda pati kā jūnijā, kad dega Rīgas pils — visi lielākoties brīnās, kā kaut kas tāds varēja notikt? Jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu.
Par to, kāpēc slimnīcas 32. korpusā izcēlās ugunsgrēks, pagaidām ir vairākas versijas, nav īsti skaidrs, vai vispirms sprāguši skābekļa baloni, vai izcēlies ugunsgrēks un baloni sprāguši pēc tam. Ēkas pagrabā ugunsdzēsēji atrada 66 skābekļa balonus, no kuriem 23 bija eksplodējuši. Slimnīcas korpusā, kurā notika sprādziens, izvietots Neatliekamās palīdzības centrs, reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa, sirds ķirurģijas, kardioloģijas, plaušu slimību nodaļa un citas. Iedomājoties, cik upuru šādā sprādzienā varēja būt, jāpriecājas, ka nelaimes gadījumā cieta tikai divi slimnīcas darbinieki, gūstot apdegumus, septiņus izglāba, bet vairāk nekā 170 evakuēja. Par laimi, neviens pacients necieta.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, vērtējot notikušo, pieļauj, ka noticis ārkārtīgi rupjš drošības noteikumu pārkāpums. Tāpat eksperti lēš, ka sprādzienu izraisīja īssavienojums, bet iespējamais skābekļa balonu sprādziena cēlonis varētu būt reakcija ar kādu citu ķīmisku vielu, piemēram, eļļu. Šonedēļ slimnīcas vadība apkopos ugunsgrēka radītos zaudējumus, slimnīcas valde vērtēs arī slimnīcas darbinieku atbildību.
Kāda situācija ir Aizkrauklē? Aizkraukles medicīnas centram skābekļa balonus piegādā firma “Elme Messer L”, un valdes locekle Laura Kļučina teic, ka iepriekšējos gados līgumu par medicīniskā skābekļa piegādi slēguši ar to pašu firmu, kas ar skābekļa baloniem apgādā
P. Stradiņa slimnīcu. Gada laikā Aizkraukles medicīnas centrā izmanto vien 52 balonus, kas, salīdzinot ar kādreizējiem apjomiem, ir maz. Aizkraukles medicīnas centra saimniecības daļas vadītājs Aivars Jančevskis stāsta, ka šobrīd iestādes vajadzībām uz vietas ir 24 baloni, tie novietoti ārpus telpām, iežogotā teritorijā: “Piegādātāji atbild tikai par balonu piegādi, garantē, ka tie ir kārtībā, savukārt par glabāšanu un lietošanu atbildam mēs. Domāju, satraukumam nav pamata, viss atbilst prasībām, taču nevaram noraidīt cilvēcisko faktoru.” Patiešām — viens no sprādziena skaidrojumiem ir cilvēciskais faktors, taču — cik tas ir plašs jēdziens un cik lielu amatpersonu atbildību vai bezatbildību tas ietver? Svarīgākais, lai, pieļaujot, ka jebkurā dzīves jomā var “nostrādāt” cilvēciskais faktors un kaut kas noiet greizi, būtu garantija, ka necietīs nevainīgi cilvēki.
