Pavasarī, ievu laikā, Jauniem sirdis mīla maitā.
Pavasarī, ievu laikā,
Jauniem sirdis mīla maitā.
Viens pēc otra viņi skumst
Tad, kad pievakare tumst.
Lakstīgala čivina,
Mīlētājus vilina.
Odiem patīk tādas meitas,
Kurām ir tās īsās kleitas.
Odiņš tad ar smalku dūci
Rada ciskā asinssūci.
Kavalieris meitu žēlo,
Stipru bruņinieku tēlo,
Dzenot odus prom no kājām,
Aizmirst mīlnieki par mājām.
Vasariņa paiet jauki,
Rudens pusē dzeltē lauki.
Tad, kad citi novāc ražas,
Meitu drusku pārņem bažas.
Bruncītis par šauru liekas,
Jakai malas nesatiekas.
Putniņi jau projām ceļo,
Tantuki par skuķi mēļo —
Tad, kad stārķis atlidos,
Meičai dāvaniņu dos.
Puisis, dzirdot šādas ziņas,
Pazūd prom, ka nav ne miņas.
Varbūt tas ar putniņiem
Aizlaidies uz dienvidiem?
