Zalves pagastā joprojām ir divi centri — Zalve un Sproģi. Līdz ar to pašvaldībai nākas uzturēt un apsaimniekot divas pamatskolas, divas bibliotēkas, divas pasta nodaļas un kultūras namu.
Zalves pagastā joprojām ir divi centri — Zalve un Sproģi. Līdz ar to pašvaldībai nākas uzturēt un apsaimniekot divas pamatskolas, divas bibliotēkas, divas pasta nodaļas un kultūras namu. Zalves pagastā ir ap 800 iedzīvotāju, katrā pagasta centrā — Zalvē un Sproģos — pa 400. Zalves pagasta padome nodarbina 47 iedzīvotājus — skolotājus un tehniskos darbiniekus, pagasta padomes darbiniekus un komunālās saimniecības strādniekus.
Zalvē ir ap 30 zemnieku saimniecību, kas īpašniekiem ir galvenais iztikas un peļņas avots. Vietējiem vīriešiem ir iespēja strādāt arī divos gateros un mežizstrādes darbos. Darbavietas dažiem cilvēkiem ir trijos veikalos. Iepriekš abās pasta nodaļās strādāja pieci pasta darbinieki, tagad, pārejot uz motorizēto pasta piegādi, arī viņi zaudēs darbu.
Kamēr darbojas abas pamatskolas, pagastā jūtama dzīvība. Jau rakstījām, ka turpmāko gadu laikā vismaz viena skola noteikti tiks slēgta. Nav jaunu ģimeņu, lielākā daļa pagasta iedzīvotāju, tāpat kā daudzos Latvijas nomaļajos pagastos, noveco un izmirst. Tas redzams arī “Staburagā”, kad katru mēnesi ievietojam ziņas par demogrāfisko sitāciju pagastos. Laulības netiek reģistrētas, mazuļi dzimst reti, bet mirušo skaits palielinās.
Šobrīd Zalves pagastā sākta teritorijas plānojuma izstrāde nākamajiem divpadsmit gadiem. Arī iedzīvotājus aicināja izteikt savas ieceres un idejas, jo pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas zemes izmantošanas mērķi mainīt vairs nevarēs. Zalves pagasta teritoriālplānotājs Jānis Strēlis stāsta, ka līdz šim no zalviešiem nav saņēmis nevienu ierosinājumu: “Iespējams, cilvēkiem trūkst informācijas un zināšanu, kas jādara. Varbūt vietējo interese izpaudīsies pēc Zalves pagasta teritoriālā plānojuma pirmās sabiedriskās apspriešanas. Tas notiks nākamā gada sākumā, un tad jau būs gatava karte un teritorijas dalījums. Nekādas krasas izmaiņas teritorijas plānojumā nav gaidāmas. Šobrīd ir ieplānota apbūves teritorija savrupmāju celtniecībai abos pagasta centros. Bijušās sierotavas teritorijā Sproģos plānota darījumu iestāžu zona. Tā ir izdevīga vieta lielceļa malā blakus Dienvidsusējai, kur bieži manāmi makšķernieki. Iespējams, šeit neliela atpūtas vieta būtu perspektīva. Plānā viss paredzēts, taču tas, vai dzīvē kaut kas īstenosies, atkarīgs no vietējiem pagasta cilvēkiem.”
Zalves pagasta padomes priekšsēdētājas Dzintras Noreikas teiktajā jaušama neziņa un bažas par Zalves pagasta nākotni: “Sākumā sprieda, ka pēc reģionālās reformas Zalves pagasts pievienosies Neretai un centrs būs tur. Mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, jo labākas pārmaiņas nesagaidīsim.”
Bezcerība, bezdarbs un vienaldzība — trīs lietas, kuras visbiežāk nācās dzirdēt, sarunājoties ar zalviešiem. “Pie mums nekas nenotiek, neviens neko nedara, nevienam nekas nav vajadzīgs,” saka zalvieši. Skaidrs, ja turpmāko gadu laikā Zalvē neko jaunu neuzcels, neradīsies arī jaunas darbavietas un kultūras centri. Nav un nebūs bērnudārza, aptiekas, ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju. Labākajā gadījumā Zalves pagastā saglabāsies tas, kas vēl ir tagad. Bet mēs taču katrs pats sev radām dzīves telpu un apkārtējo vidi. Ļoti daudzas lietas dzīvē atkarīgas no katra paša — cik spējam izdarīt, negaužoties un negaidot lūgumā pastieptu roku. Zalve nav pamestākais un Dieva aizmirstākais nostūris Latvijā. Sabiedriskais transports caur abiem pagasta centriem brauc vairākas reizes dienā.
Varbūt zalviešiem trūkst spēcīga “šāviena”, kas dotu startu jauniem darbiem, idejām un gaišākai nākotnei? Kā izkļūt no bezizejas, no bezdarbības un ieraudzīt kaut ko perspektīvu vietā, kurā dzīvojam? Samierināties ar to, ka nekas labāks nav gaidāms, vai mēģināt kaut ko mainīt? To stāsta paši zalvieši.
***
IZZIŅA.
* Vēsturiski Zalves pagasts izveidojies uz bijušās Lielzalves, Mežmuižas, Mācītājmuižas, Pētermuižas, Kalnamuižas un Salasmuižas zemēm. Saglabājusies ir 1676. gadā celtā Lielzalves muižas ēka, kas piederējusi baronam Korfam, kurš bijis arī Rundāles pils īpašnieks. Kopš 1922. gadā muižas ēkā ierīkota skola, to joprojām apsaimnieko Zalves pamatskola.
* Zalves pagasts pirms Otrā pasaules kara un līdz Stučkas rajona izveidošanai 1967. gadā ietilpa Jēkabpils apriņķī.
* Pašreizējā Zalves pagasta teritorija izveidojusies, pievienojot daļu Saukas pagasta un Mazzalves pagasta teritorijas.
* Zalves pagasts ir Latvijas dienvidos, Aizkraukles rajona dienvidu daļā, un robežojas ar Pilskalnes, Neretas, Mazzalves, Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils rajona Saukas pagastu un Viesītes pilsētu.
* Zalves pagasts ir 35 kilometrus no rajona centra un 130 kilometru attālumā no Rīgas.
* Zalves pagasta teritoriju šķērso Susējas un Zalves upīte. Reljefu veido lēzeni viļņotais Viduslatvijas nolaidenums.
* Pagasta teritorijā ir daļa Čeidānu un Salgaļu purva, pagastu ieskauj lieli meža masīvi. Pēc platības Zalves pagasts ir otrs lielākais pagasts Aizkraukles rajonā un aizņem 210 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
(Dati no Zalves pagasta padomes arhīva)
