Ilmārs Gūtmanis, bijušais Aizkraukles virsmežniecības virsmežzinis: — Mums, bijušās virsmežniecības darbiniekiem, nekas cits neatlika, kā vien pakļauties Valsts meža dienesta vadības rīkojumam.
Ilmārs Gūtmanis, bijušais Aizkraukles virsmežniecības virsmežzinis:
— Mums, bijušās virsmežniecības darbiniekiem, nekas cits neatlika, kā vien pakļauties Valsts meža dienesta vadības rīkojumam. Protams, sākumā ir grūti pierast ik dienu braukt uz darbu Jēkabpilī, taču, cerams, tas problēmas neradīs. Mums piešķirts “busiņš”, ar ko visi ik rītu braucam uz darbu. Esmu Sēlijas virsmežniecības virsmežziņa vietnieks, un manā pārziņā ir medību saimniecība, ugunsapsardzība un virsmežniecības materiālais nodrošinājums.
Uldis Daube, mežsaimnieks no Kurmenes pagasta:
— Jaunās virsmežniecības izveidošana mūs, mežsaimniekus, praktiski neietekmē, jo arī līdz šim virsmežniecībā gandrīz nekādu darīšanu nebija. Visus pakalpojumus un informāciju var saņemt vietējās mežniecībās. Arī tad, ja rīko seminārus, tie parasti notiek kādā vietā, kur tuvumā ir mežs un iespējamas praktiskās nodarbības. Vienīgais, kas mani uztrauc, ka mežsargiem ir pārāk lielas apgaitas, taču tas ar šo reorganizāciju nekādi nav saistīts.
Valts Ratkevičs, mežizstrādes uzņēmuma “ZKG” valdes loceklis:
— Protams, bija pierasts, ka virsmežniecība ir tepat blakus, taču visas formalitātes lielākoties bija jākārto vietējās mežniecībās. Tāpēc būtībā nav tik svarīgi, kur atrodas virsmežniecība. To tāpat nācās apmeklēt ļoti reti.
Jānis Bakmanis, mednieku kluba “Bebri” mednieks:
— Gan medību pieteikšana, gan medību atļauju saņemšana notiek vietējā mežniecībā, mūsu klubam — Koknesē. Tāpēc virsmežniecības vadības vietas maiņa medniekus nekādi neietekmē. Vienīgi jauno mednieku un medību vadītāju eksaminācija bija virsmežniecībā. Taču šie eksāmeni jākārto vienu reizi, un tad nav svarīgi, uz kurieni jābrauc.
