Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ierosinājis nākotnē atteikties no rudzu iepirkšanas intervencē, jo šai graudaugu kultūrai neesot gandrīz nekāda pieprasījuma.
Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers ierosinājis nākotnē atteikties no rudzu iepirkšanas intervencē, jo šai graudaugu kultūrai neesot gandrīz nekāda pieprasījuma. Savukārt zinātnieki uzskata, ka rudzus varētu izmantot rūpniecībā, proti, ražot no tiem celtniecības materiālus. Kas notiks ar Latvijas rudzu audzētājiem un rudzu maizes ēdājiem, kamēr ES izdomās, vai rudzi būs vai nebūs vajadzīgi?
Eiropas draudi rupjmaizei
Francs Fišlers uzskata, ka vajadzētu būtiski samazināt dotācijas rudzu audzētājiem, jo, pēc Eiropas Komisijas atzinuma, rudzu maize ES valstīs nav plaši iecienīta, dienvidos tādu vispār tikpat kā nepazīst, jo tur pārtikā lieto no kviešiem ražotu maizi. Turpretī Latvijā rudzu maize ir populāra — no maizes cepēju iepirktajiem miltiem aptuveni trešā daļa ir rudzu milti.
F. Fišlers paziņojis, ka tikai dažās valstīs patērētājiem garšo rudzu maize, tāpēc būtu jāmaina rudzu subsidēšanas shēma. Līdz šim ES lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piedāvāja alternatīvu — pārdot savu preci brīvajā tirgū vai arī nodot ES intervences noliktavā par noteiktu cenu. Tādējādi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek nodrošināti minimālie ienākumi. Ja rudzu audzēšana netiks atbalstīta tāpat kā citu graudaugu kultūru, piemēram, kviešu, ražošana, tad no rudzu biznesa varētu izstāties daudzi zemnieki.
Latvijā ēd gardu muti
Latvijā no nacionālajām subsīdijām rudzu audzēšanu atbalsta tāpat kā kviešu, auzu un citu graudaugu audzēšanu. Tiešie maksājumi par rudzu hektāru (tāpat kā citu graudaugu, pākšaugu, eļļas augu) šogad ir 15 latu, ja tīrums apsēts ar sertificētu sēklu. Arī intervences cena rudziem ir identiska kviešu cenai — šogad no 1. augusta līdz 30. septembrim 64 lati par tonnu. Oktobrī intervences cena būs 67 lati par tonnu, bet no 1. novembra līdz nākamā gada 30. aprīlim — 70 latu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ilgākā laika posmā rudzu platības pieaugušas: 1995. gadā ar rudziem apsēja 40 400 hektāru, pērn — 55 800 hektāru. Attiecīgi palielinājusies arī rudzu kopraža. 1995. gadā novāca 71 300 tonnu, pērn — 107 200 tonnu rudzu. Diemžēl pēdējos gados rudzu sējplatības Latvijā samazinās — šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu — par 22 procentiem. Lauksaimniecības gada ziņojuma dati liecina, ka pērn rudzi aizņēma 13 procentu sējplatību.
“ES tiešām izveidojusies absurda situācija — audzē un atbalsta kultūru, kuru pārtikā izmanto maz. Līdz ar to veidojas lieli uzkrājumi, un graudu tirgū rudziem ir zema cena. Pie mums, Latvijā, situācija ir savādāka. Līdzšinējā prakse rāda, ka intervencē rudzu graudi nonāk maz, var teikt, simboliski. Pērn no intervencē iepirktajiem 42 000 tonnu graudu rudzu bija tikai 4000 tonnu,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons. Viņš ir optimists un domā, ka iespējamais ES lēmums — vairs neiepirkt rudzus intervencē — Latvijā būtiski neko nemainīs.
“Rudzi pārtikai būs vajadzīgi vienmēr, tāpēc jau tradīcijas nemainīsies, un arī nākotnē mēs ēdīsim rudzu maizi,” uzskata J. Sietiņsons. Arī Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss šaubās, vai ES iespējamie lēmumi par rudzu neiepirkšanu intervencē varētu Latvijā ko mainīt. Viņaprāt, bažas, ka rudzu maize Latvijā pazudīs no veikalu plauktiem, ir liekas.
“Hanzas maiznīcas” tirdzniecības un mārketinga direktore Jolanta Māziņa stāsta, ka 27 procenti no šī gada septiņos mēnešos maizes cepšanai iepirktajiem ir rudzu milti. Savukārt no kopējā pārdotā maizes apjoma šī gada septiņos mēnešos 35 procenti ir kviešu — rudzu maize, 11 procentu — rudzu maize, bet 54 procenti kviešu maize.
Rudzus izmantos māju būvēšanā
J. Sietiņsons arī atzina, ka par rudzu nākotni ES ir pretrunīga informācija.
“ES tiešām ir lieli rudzu apjomi, bet tajā pašā laikā starptautiskās graudu zinātnes un tehnoloģiju asociācijas konferencē Vīnē tika runāts par to, ka rudzu graudus varētu izmantot nepārtikā — ražot ekoloģiskus un videi draudzīgus celtniecības materiālus, piemēram, pārklājuma materiālus. Ja zinātne attīstītos šajā virzienā, rudzu pārprodukcija nedraudētu, tos varētu audzēt lielās platībās. Tātad ES valda divi pretrunīgi viedokļi — ierēdņi uzskata, ka rudzu izaudzē par daudz, savukārt zinātnieki domā, ka to ir krietni par maz, lai īstenotu ideju par rudzu izmantošanu nepārtikā,” skaidro J. Sietiņsons.
Pēc zinātnieku aplēsēm, rudzu audzēšana nepārtikas vajadzībām turpmākajos gados strauji attīstīties. J. Sietiņsons tikās ar kolēģiem no Vācijas, kuri piedāvāja Latvijas zemniekiem iespēju pārdot rudzu graudus Vācijā tieši šādiem mērķiem.
ESIC
