Ainārs Krastiņš Aizkrauklē
— Jā, cenšos. Ideālā variantā uzkrājumiem būtu jānovirza 10% no ienākumiem. Ja gadās kāds lielāks pirkums, tad “iebraucu” uzkrājumos. Runa nav par miljoniem, bet kaut kāda rezerve ir. Pie uzkrājumiem vairāk piedomāju pēdējā laikā saistībā ar notikumiem valstī. Situācija nav paredzama, jādomā uz priekšu.
Mairis Dzenis, neretietis
— Neiespējami. Mūsdienās tas ir izaicinājums. Lielākoties sanāk no algas līdz algai dzīvot. Uzkrājumi sniegtu drošības sajūtu un stabilitāti. Esmu sporta skolotājs un treneris, gribētos mācību gada laikā uzkrāt vismaz ceļojumam ar ģimeni. Ja mak-
sātu vairāk, tad varētu kaut ko atlikt. Man ir noteiktas 40 darba stundas, vairāk nopelnīt nav iespējams.
Edvards Valdmanis no Aizkraukles
— Jā, veidoju. To man iemācīja vecāki. Esmu audzis ģimenē, kurā vienmēr ir bijušas rezerves. Jārīkojas tā, lai nav jādzīvo no rokas mutē. Tagad, dzīvojot patstāvīgi, cenšos rīkoties pēc tāda paša principa. Reizēm trīs soļus uz priekšu neparedzu, bet vienu vai divus gan. ◆
