Valērija
Mazzalvē
— Šobrīd cītīgi remontējam virtuvi. Naudu pārbūvei krājām jau iepriekš. Šajos darbos labprāt iesaistās arī bērni. Man jau sen gribējās nomainīt virtuves iekārtu, tagad to darīsim. Tā būs vīra paša gatavota, jo viņam padodas tādi darbi.
Līga
Aizkraukles pagastā
— Tā kā dzīvoju īrētā dzīvoklī, remontu neplānoju. Dažās telpās uzlabojumi gan nepieciešami, bet īpašnieks šobrīd neko tādu neparedz, taču ieguldīt savu naudu nevaru atļauties. Tā ka jādzīvo, kā ir.
Sarmīte Ivanova
Bebros
— Jau otro gadu mājās notiek pamatīgs remonts, un es ļoti ilgojos pēc brīža, kad tas beigsies. Ar remontu tā ir — iesākt vieglāk nekā pabeigt. Tagad no tā visa nedaudz atpūšos, jo “aizbēgu” ciemos pie radiņiem. Viņi mani kaitina, ka vajadzētu virtuvi paremontēt…
Anna
Vietalvā
— “Remontēju” tikai savas puķudobes. Šogad zeme tik cieta, ka mani spēki drīz būs galā. Tomēr neravētas dobes arī nevar atstāt. Labi, ka šajā karstumā vismaz nezāles neaug.
Olga Bērziņa
Koknesē
— Gadu man daudz un naudas maz, tāpēc neko neremontēju. Jādzīvo, kā ir, jo vecumā jau daudz neko nevajag. Galvenais, ka ir jumts virs galvas un ziemā siltums.
Lidija
Daudzesē
— Vajadzētu māju “atsvaidzināt”, bet atliekam gadu no gada. Kamēr nav nekā kritiska, dzīvot var. Pēdējais lielākais veikums bija uzbūvētā lapene pagalmā. Ja bērniem vajadzēs ko vairāk, lai darbojas. ◆
