Tā kā SIA “Aizkraukles siltums” īpašniece ir Aizkraukles novada pašvaldība, domei jānosaka uzņēmuma stratēģija, tajā skaitā jāizlemj, vai būtu izdevīgi iepirkt siltumenerģiju no koģenerācijas stacijas. Taču izlemt šo jautājumu gan darba grupai, gan deputātiem bija grūti.
Jau vajadzēja būt gatavai
Par gāzei alternatīvu kurināmo pašvaldībā domā jau ilgi. 2008. gadā “Staburags” rakstīja, ka šķeldas katlumājas celtniecībai uzņēmuma “Aizkraukles siltums” teritorijā ir pat atbrīvota vieta, nojaucot sarūsējušās degvielas cisternas un citas vairs nevajadzīgas ēkas. Tomēr katlumāju tā arī neuzbūvēja, jo krīzes gados tas bija pārāk dārgi.
SIA “Enertec Daugava” pārstāvji no Viļāniem 2010. gadā domē ieradās ar savu piedāvājumu — tā vēlējās uzbūvēt koģenerācijas staciju, kurā no šķeldas ražotu elektroenerģiju, bet blakusproduktu — siltumu — pārdotu “Aizkraukles siltumam”. Tika prognozēts, ka ar pilnu jaudu stacija varētu sākt darboties 2012. gadā.
SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis uzskata, ka toreiz SIA “Enertec Daugava” piedāvātā cena — 16 latu par megavatstundu (Mwh ) — vēl joprojām ir ļoti izdevīga siltumenerģijas iepirkšanai. Izdevīgs bija arī piedāvātais siltumenerģijas daudzums — 40 tūkstošu Mwh gadā. Aivars Aldermanis toreiz atbalstīja koģenerācijas stacijas būvi, jo ar šādiem nosacījumiem vairs nav izdevīgi celt pašiem savu katlumāju.
Tomēr šādas stacijas pilsētā joprojām nav, jo “Aizkraukles siltuma” izsludinātajam iepirkuma konkursam no vairākām firmām, kas iepriekš izrādīja interesi, nepieteicās neviena, tajā skaitā SIA “Seces koks”, jo siltuma maksimālā iepirkuma cena bija pārāk zema — tikai 11 latu par Mwh. Bet tā bija aprēķināta saskaņā ar SIA “Ekodoma” pētījumu par iedzīvotājiem visizdevīgāko cenu.
2012. gada sākumā “Seces koks” atkal izrādīja interesi, attīstības komisijā prezentējot savas ieceres. Firma plānoja iegūt Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu un savam projektam piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Pašvaldības pārstāvji teic, ka firmām tagad ir iespēja “ielēkt pēdējā vilcienā”, iegūstot Eiropas naudu.
Kompromiss —
18,5 lati
Lai izpētītu alternatīvās siltumpiegādes ieviešanas iespējas novadā, Aizkraukles novada dome pagājušā gada vasarā izveidoja darba grupu. Pašvaldības izpilddirektora Eināra Zēberga vadībā tajā darbojās deputāti Nikolajs Sokols, Armands Kasparāns, Andrejs Beinārs, SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis un pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja — galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa. Darba grupas locekļi iepazina SIA “Ekodoma” pētījumu par koģenerācijas stacijas siltuma izmantošanu Aizkraukles siltumapgādē, tomēr grupas locekļu vidū vienotības nebija, tādēļ nav arī kopīga secinājuma par izdevīgāko siltumenerģijas iepirkuma cenu no koģenerācijas stacijas. Darba grupas pārstāvju piedāvātā iespējamā siltuma iepirkuma cena svārstās no 16,15 latiem līdz 22 latiem par Mwh. Zēberga kungs teic, ka 18,5 lati par Mwh ir darba grupas kompromiss.
Aivars Aldermanis uzskata, ka iedzīvotājiem maksa par apkuri būtu izdevīga tikai tad, ja “Aizkraukles siltums” no koģenerācijas stacijas siltumenerģiju iepirktu par 16,15 latiem par Mwh.
Andrejs Beinārs teic, ka koģenerācijas stacijas būvē jāiegulda divi miljoni latu, bet arī tad, ja pusi finansētu no Eiropas Savienības fondiem, firmai nav izdevīgi siltumenerģiju pārdot lētāk par 22 latiem par Mwh. Tomēr — vai tas būs izdevīgi iedzīvotājiem? Viņu ieguvums būtu mazs.
Einārs Zēbergs: “Esam veikuši aprēķinus, kas ir diezgan objektīvi: ja “Aizkraukles siltums” no koģenerācijas stacijas vienu Mwh iepirktu par 22 latiem un 30 tūkstošu Mwh gadā, tad cena varētu būt par septiņiem latiem mazāka nekā tad, ja kurinātu ar gāzi. Esam daudz sprieduši, vērtējuši. Pašlaik ir ļoti grūti pateikt, kā būs, vai šāda cena stimulētu būvniekus pieteikties konkursam koģenerācijas stacijas būvei. Papildus būs nepieciešama arī bankas garantija par summu līdz 400 tūkstošiem latu — ja gadījumā firma kādu apstākļu dēļ pēkšņi nevarēs nodrošināt Aizkrauklei vajadzīgo siltuma daudzumu, būs jākurina ar gāzi. Lai apstiprinātu citu tarifu, paietu vismaz četri mēneši, un mēs nevaram pieļaut, ka Aizkraukle paliktu bez apkures. Mums ir ļoti rūpīgi jāpadomā, tā ir nopietna izšķiršanās.”
Speciālists: jābūvē pašiem
“Koģenerācijas stacija ir vajadzīga, lai samazinātu siltumenerģijas maksu, bet nav pareizi uzņēmējam pateikt priekšā summu, par kādu mēs to iepirksim, ir jānosaka piedāvājuma “griesti”,” uzskata Armands Kasparāns.
Zinaīda Krūmiņa domā, ka iepirkuma cenai jābūt ne lielākai par 19,5 latiem par Mwh.
Aivars Aldermanis ir pārliecināts, ka 22 lati par Mwh iedzīvotājiem vairs nav izdevīgi, viņš joprojām ir par 16,15 latiem un uzskata — ja uzņēmējs piedāvātu 22 latus un vairāk, izdevīgāk ir celt koģenerācijas staciju pašiem, jo jebkurš uzņēmējs vēlēsies pelnīt. Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs teic, ka sava katlumāja ir izdevīgāka, taču pašvaldībai nav tādas naudas. Savukārt Aldermaņa kungs iesaka pagaidīt — Ekonomikas ministrija zaļās enerģijas izmantošanā plāno atbalstīt arī pašvaldības, piešķirot Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr arī tad pašvaldībai būtu grūti rast līdzfinansējumu.
Deputātes Ināra Gaile un Ilga Kravale uzskata, ka vajag atbalstīt zaļās enerģijas izmantošanu, bet Ēriks Vizulis iesaka atbalstīt uzņēmēju ieceres.
Nosaka
“griestus”
Pēc diskusijām deputāti nolēma noteikt siltumenerģijas iepirkuma “griestus” — 22 latus par Mwh, cerot, ka piedāvājums būs zemāks. Uzņēmumam “Aizkraukles siltums” būs jāizsludina jauns iepirkuma konkurss.
Kādreiz bija iecere būvēt šķeldas katlumāju. Kāpēc nevarētu to īstenot? Būtu lētāk nekā koģenerācijas stacijas celtniecība.
Aivars Aldermanis skaidro, ka saskaņā ar būvniecības tāmi visas izmaksas būtu 808 tūkstoši latu, ieskaitot finanšu rezerves neparedzētiem darbiem, būvuzraudzībai, būvprojekta autoruzraudzībai un 21% PVN. Ja šo projektu iesniegtu Eiropas Savienības konkursa “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” 5. kārtai, varētu saņemt 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Koģenerācijas stacijas būve izmaksātu ap diviem miljoniem latu.
“Pašvaldībai un SIA “Aizkraukles siltums” kopīgi jābūvē šķeldas katlumāja vai koģenerācijas stacija, jo tikai tā var iegūt vislabāko rezultātu, lai Aizkraukles siltumenerģijas patērētāji saņemtu vislētāko siltumenerģiju. Investori no malas vienmēr grib atpelnīt savas investīcijas un arī gūt peļņu,” uzskata Aivars Aldermanis.
Einārs Zēbergs: “Ne pašvaldība, ne “Aizkraukles siltums” nebūs spējīgi šādu projektu finansēt. Pašvaldībai jau tā ir lielas kredītsaistības.”
Var nepaspēt “ielēkt”
Kas koģenerācijas staciju varētu būvēt? Zēberga kungs teic, ka tas nav zināms, interese ir ne vienai vien firmai, bet vai tās varēs izpildīt nosacījumus?
“Mēs koģenerācijas staciju Aizkrauklē varējām uzcelt pirms diviem gadiem, tomēr, tā kā Aizkraukle nevarēja izlemt, uzcēlām to Preiļos. Pašlaik siltumenerģiju apkurei tur pārdodam par 21 latu par Mwh. Tā kā koģenerācijas staciju būvnieku ir maz, citās pašvaldībās vienojas par nosacījumiem, arī Preiļos, bet Aizkrauklē rīko konkursu,” stāsta SIA “Seces koks” pārstāvis Aigars Kalniņš. “Ja cena būtu 22 lati par Mwh, mēs konkursā piedalītos, tomēr 400 tūkstošu latu bankas garantija jebkuram uzņēmējam ir liels apgrūtinājums. Iepriekšējā konkursa nosacījumi bija neizpildāmi.”
Vai SIA “Seces koks” grib “ielēkt pēdējā vilcienā”? “Var izrādīties, ka nepaspēsim, būs jau nokavēts, jo valdībā tagad spriež, ka vajag pārtraukt atbalstīt elektroenerģijas iepirkšanu no biomasas kurinātājiem. Ja tā notiks, Aizkrauklē lētāka siltuma nebūs.”
***
Deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt zaļo enerģiju cerībā, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā mazāk. Var jau būt, ka 22 lati par Mwh potenciālajiem investoriem liksies pietiekami, iepirkuma konkurss notiks, staciju uzcels un būs jāmaksā mazāk. Bet var arī gadīties, ka atkal neviens nepieteiksies. Pašlaik to neviens nevar pateikt, ir tikai aprēķini un pieņēmumi, kā varētu būt.
