Ceturtdien nu tas notika — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu grozījumus, kas atceļ latviešu valodas prasmes ierobežojumus deputātu kandidātiem.
Ceturtdien nu tas notika — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu grozījumus, kas atceļ latviešu valodas prasmes ierobežojumus deputātu kandidātiem.
Saskaņā ar grozījumiem no Saeimas vēlēšanu likuma izslēgts punkts, kas paredz, ka vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā ievēlēt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai — trešajai — valsts valodas prasmes pakāpei.
Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem turpmāk līdztekus informācijai par sevi būs jāiesniedz pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi.
ASV NATO komitejas prezidents Brūss Džeksons šo soli novērtē kā ļoti drosmīgu un nozīmīgu pavērsienu Baltijas valstu demokrātijas attīstībā.
Nezin gan, vai vajadzīga īpaša drosme, lai varētu pieņemt likumu, kurš latviešu valodai rok bedri.
Faktiski tagad nozīmē, ka Saeimā varēs ievēlēt cilvēku, kurš neprot latviski. Ja arī vāji prot, tad vismaz pusi nesaprot, ko runā. Dažkārt likumi tā samudžināti, ka tie 10 reižu latvietim jāizlasa, kur tad nu vēl valodas nepratējam par tiem spriest. Dīvaini tikai šķiet tas, ka NATO mēs meklēsim glābiņu it kā no iespējamā Krievijas uzbrukuma, bet tajā pašā laikā radīsim draudus iekšpolitikā.
Vai Latvijā nepietiek godprātīgu krievu, kuri varētu pretendēt uz Saeimu? Daudzi no viņiem latvietību sevī uzsūkuši vairāk par dažu latvieti, bet nezināt latviešu valodu viņiem ir kauns.