Aizkraukles krievvalodīgie iedzīvotāji, kuru bērni apmeklē Aizkraukles 1. vidusskolu, uztraukušies, ka skolu gribot pārvērst par rezervātu nesekmīgajiem skolēniem.
Aizkraukles krievvalodīgie iedzīvotāji, kuru bērni apmeklē Aizkraukles 1. vidusskolu, uztraukušies, ka skolu gribot pārvērst par rezervātu nesekmīgajiem skolēniem. Aizkrauklieši tā secinājuši pēc priekšlikuma izveidot 1. vidusskolā korekcijas klasi.
Korekcijas klases izveides ideja radās pašiem 1. vidusskolas skolotājiem, kuriem nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ apdraudēts turpmākais darbs. Aizvadītajā mācību gadā mazā skolēnu skaita dēļ jau zaudēta pusslodze mācību pārzines amata, mazāka arī citu skolotāju amata slodze, kas nozīmē arī mazākas algas.
Tā kā vietas skolā pietiekami, viens no variantiem, kā saglabāt šo mācību iestādi, ir izveidot tajā korekcijas klases bērniem, kuriem grūtības apgūt mācību programmu. Šādas klases sekmīgi darbojas Skrīveros, Pļaviņās un citviet. 1. vidusskolas kolektīvs lēma, ka varētu būt arī Aizkrauklē.
Dome ideju atbalsta
Aizkraukles novada domes vadība ideju atbalstīja, un vienā no izdevuma “Domes Vēstis” numuriem Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska publicēja rakstu par korekcijas klases izveides iespējamību.
“Līdz šim bērni pēc 6. klases turpināja mācīties ģimnāzijā, kuras pamatuzdevums ir sagatavot skolēnus tālākai akadēmiskajai izglītībai. Ko lai iesāk tie, kuri sākumskolas 6. klasi beidz ar nepietiekamu zināšanu novērtējumu vienā vai vairākos mācību priekšmetos?” tā Aina Podvinska. “Aizkraukles novada dome izskata ierosinājumu veidot 7. klasi, kas orientēta uz praktisko dzīvi, Aizkraukles 1. vidusskolā.”
Priekšsēdētāja vietniece arī norādīja, ka 1. vidusskola tam piemērota — ir gan telpas, gan pedagogu kolektīvs, spējīgs mācīt latviešu valodā. Aicināja arī iedzīvotājus izteikt savu viedokli par plānoto klasi. Tobrīd neviens neprotestēja, ka Aizkraukles 1. vidusskolā plānota klase latviešu bērniem.
Vētrainā sapulce
Taču nu vairāki aizkrauklieši satraukušies, ka līdzās viņu bērniem mācīsies nesekmīgie citu skolu audzēkņi. Paust savas domas par korekcijas klases izveidi viņi vēlējās sapulcē, uz kuru aicināja arī Aizkraukles novada domes pārstāvjus. Sapulce izvērtās visai vētraina, tajā piedalījās arī krievu valodā iznākošo dienas laikrakstu pārstāvji.
— Biju pārsteigts par ažiotāžu, kas radīta ap korekcijas klases izveides ideju. Nekas nav izlemts, tā ir tikai ideja, kurai radies liels pretspars, — stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme. — Sapulcē piedalījās skolotāji un vecāki, bet redzēju arī cilvēkus, kuriem bērni skolā nemācās.
Par to, kāda bijusi sapulce Aizkraukles 1. vidusskolā, stāsta laikraksts “Čas” rakstā “Deportācija uz… krievu skolu”. Tas, cik nekorekti atspoguļota sapulce 1. vidusskolā, lai paliek raksta autores ziņā, taču notikušais aprakstīts visai skarbiem vārdiem. Aizkraukles 1. vidusskola nodēvēta par izgāztuvi, rezervātu nesekmīgajiem, kurā izvietot autsaiderus un “melnos cilvēkus”. Atrasti arī problēmas vaininieki — Aizkraukles novada triju mācību iestāžu — 1. vidusskolas, ģimnāzijas un sākumskolas — direktori, kuriem esot radusies šī ideja par “vietējo selekcionēšanu”. Apspēlēta pat latviešu—krievu kara problēma, kas varētu rasties salaižot vienā skolā abu tautību bērnus.
Pozitīvo saskata maz
Vai tiešām korekcijas klases izveidošana būtu tik peļama? Protestētāji norāda, ka problēmu būtu vairāk nekā ieguvumu. Izvietojot latviešu bērnus krievu skolā, tiktu veicinātas tautību nesaskaņas, nesekmīgie latvieši pazeminātu 1. vidusskolas kopējo sekmju līmeni un grautu skolas prestižu. Turklāt “deportētie” nelabvēlīgi ietekmētu pārējos skolas audzēkņus, rādot viņiem sliktu piemēru nemācīties.
Problēmu atrasts bez gala, vien pozitīvā sameklēts gaužām maz — vienīgais ieguvums būšot darbavietu un algu saglabāšana skolotājiem. Neviens laikam pat neaizdomājas, ka, sarūkot audzēkņu skaitam, pēc dažiem gadiem skolu vispār var nākties slēgt.
Vēstule ar iebildumiem
Drīz pēc sapulces Aizkraukles novada dome saņēma vairāku vecāku parakstītu vēstuli, kurā viņi iebilst pret latviešu korekcijas klases izveidošanu krievu skolā. Iebildumi dzirdami arī 1. vidusskolas pedagogu vidū. Uzzinājuši par iespējamajām problēmām, šaubīties sāk arī to latviešu bērnu vecāki, kuru lolojumiem 1. septembrī būtu jāsāk mācības korekcijas klasē. Ko tad, ja tiešām sākas latviešu—krievu konflikti? Diemžēl neviens nevar garantēt, ka korekcijas klasē nebūs problēmu. Tās ir jau tagad, projektam esot tikai idejas līmenī.
Tādēļ, uzklausot iebildumus un ņemot vērā protestētāju neapmierinātību, Aizkraukles novada dome nolēma korekcijas klasi latviešu bērniem 1. vidusskolā neveidot.
Līdz ar to uztraukumiem par “deportāciju” nav pamata. Iespējams, korekcijas klase latviešu skolēniem ar laiku taps pilsētas sākumskolā vai ģimnāzijā, bet 1. vidusskolā būs korekcijas klase ar krievu valodas apmācību. Ja vien arī pret to nebūs iebildumu.
