Kādas tik konspirācijas teorijas dzirdētas par to, ka telefoni mūs noklausās! Tikai mieru, bet daļēji tā ir taisnība. Tās nav tikai iedomas, ka viedtālrunis pravietiski mums piedāvā tieši to, ko meklējām. Pie vainas ir algoritmi, kas izstrādāti “spiegot” mūsu interesēm. Kopā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” speciālistiem esam sagatavojuši skaidrojumu par šo tēmu.
“Spiego” algoritmi
Sajūta, ka mūs noklausās, parasti rodas tad, ja, piemēram, sociālajos tīklos parādās reklāmas lietām, par kurām pirms brīža ir runāts ar draugiem. Šāda situācija var izveidoties, jo sociālie tīkli izmanto reklāmu personalizācijas jeb pielāgošanas iespējas — konkrētās reklāmas tiek rādītas tiem cilvēkiem, kam šis produkts varētu tiešām interesēt. Lai to varētu efektīvāk paveikt, daudzi un dažādi algoritmi apkopo informāciju par to, pie kādām ziņām lietotāji apstājas, kuras atver, izlasa vai vismaz papēta ilgāk, kurām atzīmē, ka tās patīk, vai saglabā vēlākai aplūkošanai, kā arī kas interesē citus lietotājus, ar kuriem šis cilvēks izvēlas uzturēt kontaktus. Parasti interese par kaut ko neizpaužas tikai vienā konkrētā laika sprīdī, bet ir novērojama ilgākā laika periodā, piemēram, ja tiek plānots ceļojums uz konkrētu valsti, jauna auto iegāde vai ir vēlme nopirkt jaunu kleitu, cilvēks kaut vai pavisam īslaicīgi uzmanību pievērsīs reklāmām, kas ir ar konkrēto jautājumu saistītas, rakstiem vai draugu sarunām, kas skar attiecīgos tematus u. tml. Tas ļauj algoritmiem secināt, par ko šis cilvēks šobrīd interesējas. Daudzas tīmekļa vietnes datus par to, ko jūs šajās vietnēs darāt, aplūkojat, meklējat, nodod arī trešajām pusēm.
Jāņem vērā arī cilvēka uztveres īpatnības — iespējams, tā pati reklāma mums ir rādīta arī iepriekš, bet to neesam pamanījuši, taču tagad, kad par kaut ko esam sākuši interesēties, esam par to izlasījuši vai kāds kaut ko ir pastāstījis, mēs sākam pastiprināti pievērst uzmanību ar šo lietu saistītajai informācijai mums apkārt, tajā skaitā pamanām arī reklāmas, un rezultātā var šķist — ahā, mūs noklausījās!
Pamatotas bažas varētu būt situācijā, ja esat starptautisks žurnālists, augsta ranga politiķis, liela uzņēmuma vadošais darbinieks vai arī noziedzīgas organizācijas pārstāvis, bet vidusmēra iedzīvotājam par to satraukties nevajadzētu.
Lietotnes bērnu uzraudzībai
Ikdienas gaitās nevaram būt visu laiku un nepārtraukti savam bērnam blakus, lai uzmanītu katru viņa soli, pasargātu no atraisījušās kurpju auklas, pārliecināties, ka iela tiek šķērsota pie zaļās gaismas un ka tiek ignorēti sarunas sākšanas mēģinājumi no nepazīstama kunga autobusa pieturā pa ceļam uz skolu. Bērnam tiek skaidrotas lietas un pārrunāti drošas uzvedības principi, lai viņš pats varētu tikt galā. Līdzīgi būtu jābūt arī ar digitālo vidi. Var mēģināt veidot profilus visos sociālajos tīklos, kuros atrodas bērns, sekot līdzi visām sarunu grupām, mēģināt ielauzīties visās spēlēs utt., bet vienmēr būs kāda jauna lietotne vai aktivitāte, par kuru vecāki, iespējams, uzzinās tikai kaut kad vēlāk. Līdz ar to ļoti svarīgi ir izstāstīt bērnam par drošiem iekārtu lietošanas principiem un drošu saziņu internetā.
Drošāka interneta centrs (dross-internets.lv) ir sagatavojis padomus gan vecākiem, gan bērniem drošāka interneta lietošanai. Ir arī kontroles rīki vecākiem lietotņu, aplikāciju pārvaldībai bērnu viedierīcēs, ko var lejuplādēt bez maksas.
Tālruņa tīrīšana vismaz reizi gadā
Visas telefonā lejupielādētās lietotnes (aplikācijas) ir redzamas. Ja, aplūkojot telefonā lejupielādētās lietotnes, to vidū tiek pamanīta kāda, par kuru telefona lietotājs neatminas, ka būtu uzstādījis, tad vai nu tā ir kāda sena lietotne, kas netiek izmantota, vai arī to ir uzstādījis kāds cits. Šādas neatpazīstamas lietotnes speciālisti aicina no iekārtas dzēst. Ja tiek apsvērta iespēja par notikušo (piemēram, greizsirdīga esošā vai bijušā partnera gadījumā) vērsties policijā, ieteicams pirms lietotnes izdzēšanas saglabāt ekrānuzņēmumus. Labā prakse būtu vismaz reizi gadā pārskatīt savā viedierīcē uzstādītās lietotnes un atiestatīt tās, kuras šķiet aizdomīgas vai netiek vairs izmantotas. Tas gan atbrīvos vietu iekārtā, gan samazinās riskus, kuriem iekārta tiek pakļauta. Piemēram, lietotnes, kas netiek vairs izmantotas, bieži tiek aizmirstas un netiek atjauninātas vai arī ir novecojušas, un tām atjauninājumi vairs nav iespējami, attiecīgi iekārta var tikt pakļauta uzbrukumu riskam. Dzēšot šādas lietotnes, risks tiek samazināts.
