Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē.
Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē. Par cilvēku centieniem sabalansēt ikdienas izdevumus ar uzkrājumu veidošanu nākotnei liecina viņu pieaugošā interese par ieguldījumu iespējām, kā arī dati par uzkrājumiem novirzīto līdzekļu apjoma pastāvīgu kāpumu.
Plašāk par to, ko iegūsim, veicot iemaksas pensiju sistēmas trešajā līmenī, pastāstīs “Hansabankas” Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītāja Tīna Ķuze.
Valsts pensija spēj nodrošināt tikai daļu no katra strādājošā ierastā ikmēneša ienākumu apjoma. Tāpēc ikvienam jādomā par papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām. Piemēram, attīstītās Rietumu valstīs jebkurš iedzīvotājs sāk krāt pensijai līdz ar darba gaitu sākšanu. Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, ar kura palīdzību ikvienam strādājošajam ir iespēja laikus parūpēties par savu finansiālo labklājību pēc aktīvo darba gaitu beigām. Piedalīšanās pensiju 3. līmenī nozīmē brīvprātīgas iemaksas paša vai darba devēja izvēlētā privātā pensiju fondā. Tātad iemaksas var veikt gan darba devējs par sava uzņēmuma darbiniekiem, gan privātpersona individuāli.
Mēs varam uzdot sev vienkāršu jautājumu — vai mēs vēlamies dzīvot ar tāda lieluma pensijām, kādas tās ir tagad? Domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbildētu: nē. Un diemžēl jāņem vērā arī negatīvā demogrāfiskā situācija jau vairāk nekā desmit gadu garumā — strādājošo skaits uz vienu pensionāru samazināsies arī turpmāk. Tas nozīmē, ka valsts varēs atļauties maksāt vēl mazākas pensijas vai arī strādājošajiem nākotnē — mūsu bērniem — būs vēl lielāki sociālie nodokļi. Šī problēma daļēji tiks atrisināta ar pensiju 2. līmeni, kura darbība ir veiksmīgi sākta Latvijā, taču aprēķini rāda, ka arī ar šiem līdzekļiem cilvēki var cerēt vien uz aptuveni 50% no saviem pašreizējiem ienākumiem. Savukārt attīstīto valstu statistika liecina, ka cilvēkam pensijā normālai dzīves baudīšanai ir nepieciešami apmēram 80% no saņemtās aktīvo darba gaitu algas. Pieņemamam dzīves līmenim trūkstošos līdzekļus var uzkrāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, un izmantot tos, jau sākot no 55 gadu vecuma, t. i., septiņus gadus pirms Latvijas valsts garantētās vecuma pensijas saņemšanas.
Ja cilvēks veic iemaksas patstāvīgi, papildus jāņem vērā fakts, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieks katru gadu no valsts var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apjomā no veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.
Attīstītajās valstīs lielākā daļa uzņēmumu veic iemaksas privātajos pensiju fondos ar mērķi krāt līdzekļus saviem darbiniekiem. Tas personāla politikas veidošanā atmaksājas ar uzviju — darbinieki ir lojāli pret uzņēmumu, kurā viņi strādā, samazinās darbinieku rotācija, kas nozīmē ietaupījumus, kuri citkārt tiktu tērēti jaunu darbinieku apmācībai un darba efektivitātes pazeminājuma novēršanai, zaudējot pieredzējušus darbiniekus. Papildu šiem ieguvumiem uzņēmums saņem nozīmīgas nodokļu atlaides.
Ja darba devējs veic iemaksas pensiju fondā, iemaksām līdz 10% apmērā no darbinieka bruto algas netiek piemērots ne sociālais, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis (skatīt piemēru raksta beigās). Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām! Pie tam iemaksu apjoms un regularitāte nav noteikta, tas ir uzņēmuma paša lēmums.
Pēdējo divu gadu laikā ļoti strauji aug to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā pensiju fondā, tādējādi gan samazinot savas izmaksas, gan nodrošinot reālu naudas uzkrājumu darbiniekiem. 2005. gada beigās uzņēmumu skaits, kuri izvēlējās “Hansa atklāto pensiju fondu” iemaksu veikšanai, salīdzinājumā ar 2004. gada beigām bija pieaudzis par 62%. Jāpiemin arī, ka darbinieku ērtībai ir iespēja katru dienu pārbaudīt kapitāla pieaugumu “Hansabankas” internetbankā “hanza.net”.
Vēl viens iemesls, lai piedalītos pensiju sistēmas 3. līmenī, ir iespēja ar salīdzinoši nelielām iemaksām piedalīties ieguldījumos akcijās un obligācijās. Piemēram, “Hansa pensiju” 3. līmeņa ieguldījumu plāna “Dinamika + (EUR)” 2005. gadā ienesīgums bija 15,42%*. Lai sāktu papildpensijas kapitāla krāšanu pensiju fondā, uzņēmumiem ir nepieciešams noslēgt kolektīvo līgumu, bet privātpersonām — individuālās līdzdalības līgumu jebkurā “Hansabankas” filiālē vai norēķinu grupā.
Iespējams, daļai lasītāju visi uzkrājumu produktu nosaukumi un to ieguldījumu nosacījumi šķiet sarežģīti un nesaprotami, un tas ir normāli. Lai rastu pareizo risinājumu, jūsu ērtībām “Hansabankas” filiālēs ir kompetenti speciālisti, kas jūs konsultēs par jums piemērotākā uzkrājumu produkta izvēli.
* Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
