No Aizkraukles pagasta piezvanīja Jāņa kungs un dalījās pārdomās par šodienas politisko situāciju Latvijā.
Viņaprāt, vēsture liecina, ka nekur tālu uz priekšu vis mēs neesam tikuši.
“Revidējot” vecās avīzes, viņš atradis dzejoli “Deviņi gadi”, kas to apliecinot. To viņš izlasījis 1993. gada 16. aprīļa Kultūras fonda mēnešrakstā “Laiva”. Zem dzejoļa gan ir norāde, ka tas publicēts 1927. gada 18. novembrī izdevumā “Svari”. Viņš arī šo dzejoli nolasīja. Autors diemžēl nav norādīts.
Deviņi gadi
Jau deviņus gadus ir likteņiem spītēts,
Kopš deviņiem gadiem valsts aparāts celts,
Šos deviņus gadus zagts, runāts un plītēts,
Bet tomēr vēl galā nav Latvijas zelts!
(..)
Mēs ticam, mēs ceram,
Ka visam par spīti
Vēl izturēs arājs, līdz koruptants rims,
Un beidzot pēc krīzes
Nāks saulaini rīti,
Un tauta bez ūtrupes āmura dzims!
— Vai tad tagad ir citādi? — retotriski jautā mūsu lasītājs.
