Aina ir 2. kursa studente. Dienās būs juriste. Brīvdienas vada Aizkrauklē, šo to piepalīdz mājās, bet lielāko dienas daļu pavada, sauļojoties pludmalē.
Aina ir 2. kursa studente. Dienās būs juriste. Brīvdienas vada Aizkrauklē, šo to piepalīdz mājās, bet lielāko dienas daļu pavada, sauļojoties pludmalē.
Kad Ainai jautāju par šīsvasaras spilgtākajiem piedzīvojumiem, viņa nopietni atbildēja: sauļošanās nūdistu pludmalē. Un tūliņ arī piebilda: “Es jau zinu, ka daudzus cilvēkus tas šokē, tajā skaitā arī manu māti — viņa no pārsteiguma gandrīz nogāzās, kad uzzināja, ka es plika gozējos saulē.”
— Es uz Vecāķiem, kur ir nūdistu pludmale, nebraucu viena, bet kopā ar draudzeni, — turpina Aina. — Apnikušas man tās baltās svītras no sauļošanās kostīma, turklāt sintētiskie peldkostīmi nav ieteicami. Zinu, lielākajai daļai cilvēku, sevišķi vecāka gadagājuma, ir galīgi aplams priekšstats par nūdistiem — viņiem liekas, ka pienācis vai pasaules gals, ja sievietes staigā kailām krūtīm, bet vīrieši atklātiem “debesu zvaniem”. Manuprāt, tas nav nekas briesmīgs — kāds nu mūs Dieviņš radījis, tādiem arī jāstaigā. Vai tad es ar savu kailumu kādam daru sliktu? Turklāt, vai tad nezinām, kāda izskatās kaila sieviete un kails vīrietis? Varbūt pēc divsimt gadiem visi staigās pliki tikai deguns būs apsegts — vai tad tas arī būs grēks?
Man nūdistu pludmalē patīk cilvēku savstarpējās attiecības. Mēs visi esam kā viena liela ģimene, un, ja kāds domā, ka tur notiek kaut kādas orģijas, ļoti maldās. Svētdienās tur ir sevišķi daudz cilvēku — ap tūkstoti noteikti! Līdz šim nav gadījies, ka mums kāds uzmāktos ar nepiedienīgiem piedāvājumiem.
Nūdistu pludmales robeža atzīmēta ar stabiņu un zīmi, kurā attēloti divi pārsvītroti cilvēku silueti peldkostīmos. Šad tad tuvumā manāmi arī lūriķi (viņus var pazīt pēc baltajiem dibeniem), bet viņi mūs īpaši netraucē. Turklāt te nav pieņemts, ka vīrieši nāk vieni paši — viņi var ierasties vai nu lielā kompānijā vai ar savu draudzeni. Pretējā gadījumā pārvaldnieks lūdz viņus doties projām.
* * *
Ainai nebūtu iebildumu, ja viņas stāstījumu publicētu ar īsto vārdu un uzvārdu. Vienojāmies, ka mātes dēļ tomēr to nedarīsim, jo, viņas vārdiem runājot, “tad jau man aiz kauna zemē jāielien”.
