Aina
Koknesē
— Esmu jau gados, tāpēc nekādās akcijās un pasākumos vairs neiesaistos. Jaunajiem gan jābūt aktīviem.
Geņa Maurāne
Skrīveros
— Nav vairs ne spēka, ne veselības, tāpēc pati nevarētu. Tomēr domāju, ka cilvēki Latvijā noteikti to darītu. Ja ir nepieciešams, spējam vienoties.
Nauris
Neretā
— Visticamāk, jā. Pirms 25 gadiem uz “Baltijas ceļu” braucu līdzi tēvam. Toreiz biju mazs puika un daudz no tā visa neatceros, tomēr bija interesanti. Tagad, paskatoties fotogrāfijas, izjūtas ir labas — esi bijis viens no tik daudziem.
Valentīna
no Iršiem
— Domāju, ka tik vērienīgu “Baltijas ceļu” šobrīd vairs nevarētu noorganizēt, jo cilvēki Latvijā ir vīlušies daudzās lietās, bet to laiku pirms
25 gadiem atminos, pati gan nepiedalījos. No mūsu pagasta arī daudzi brauca. Viņi stāvēja ceļā tuvāk Igaunijas robežai. Ar dēlu pārrunājām tos notikumus. Viņš arī nepiedalījās šajā akcijā, jo tolaik bija ražas novākšanas laiks un vajadzēja strādāt.
Ausma Bērziņa
Aizkraukles pagastā
— Noteikti! Lai arī man ir daudz gadu, brauktu. Ja valstij ir grūti, pašiem jārīkojas, un ne vienmēr tas jādara ar ieročiem. Ticu, ka arī citi nedomājot brauktu atkal, jo grūti brīži cilvēkus vieno.
Inese
Mazzalvē
— Neesmu par to domājusi. Ja tas varētu kaut ko ietekmēt, tad jā, bet tikai akcijas pēc noteikti nē. Šobrīd uzmanība aktuālām problēmām jāpievērš citādā veidā.
— Vai šobrīd piedalītos “Baltijas ceļam” līdzīgā akcijā?
00:01
22.08.2014
83