Lauma Mīlīga, Jaunjelgavas vidusskolas direktore
— Nē. Militārā mācība jāapgūst specializētās skolās, tai jābūt skolēna un vecāku brīvai izvēlei. Šogad Jaunjelgavas vidusskolā kā izvēles priekšmetu ieviesām valsts aizsardzības mācību, lai vidusskolēniem būtu plašāka izvēle. Aizsardzības mācība palīdz sagatavoties dienestam un darbam policijā, taču šis priekšmets ir noderīgs ikvienam skolēnam. Aizsardzības mācībā skolēns apgūst vēsturi, orientēšanos politiskajos procesos un citas praktiskās un fiziskās iemaņas. Militārā mācība vidusskolēnam būtu pārāk specifiska.
No 13 10. klases audzēkņiem 11 izvēlējās apgūt valsts aizsardzības mācību, divi priekšroku deva vācu valodas apguvei. Tas ir jauns priekšmets, protams, ka skolēni vēlas to izmēģināt.
Rita Pole, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore
— Es šādu ieceri atbalstītu. Pļaviņu ģimnāzijā aktīvi darbojas jaunsargi, skolēnu pozitīvās pārmaiņas ir acīm redzamas. Jauniešiem, iesaistoties jaunsardzes aktivitātēs, aug atbildības izjūta, mostas Latvijas valsts piederības izjūta. Tie, kas nopietni darbojas jaunsardzē, bieži izvēlas ar to saistīt arī savu turpmāko karjeru. Lai cik dīvaini tas būtu, taču tie jaunieši, kuriem nav tik labi mācību sasniegumi, nebaidās uzņemties atbildību un iesaistīties jaunsardzes kustībā. Militāro apmācību ar dažām nodarbēm varētu sākt praktizēt jau no 7. klases. ◆
