Klinta no Kokneses
— Šobrīd nē, tas man nav aktuāli. Kad mācījos pirmajā klasē, kopā ar deju kolektīvu braucu uz Dziesmu un Deju svētkiem. Toreiz, kā jau bērnam, tas bija liels notikums.
Līga Koknesē
— Jā, nedaudz. Svētdien televīzijā skatījos svētku gājienu. Personīgi neesmu bijusi klātienē un baudījusi svētku atmosfēru. Ja dzīvotu Rīgā un būtu notikumu epicentrā, tad gan jau Dziesmu un Deju svētki raisītu lielāku sajūsmu un īstākas emocijas.
Aleksandrs no Aizkraukles
— Mazliet. Tik liels notikums nevar palikt nepamanīts. Dēls dzīvo Rīgā, pieļauju, ka galvaspilsētā sajūtas un interese ir lielākas nekā mazpilsētās. Pie mums var tikai just, ka cilvēku ielās kļuvis ievērojami mazāk. Tāpat kā citus gadus, arī šogad vērienīgākos koncertus un notikumus vērošu televīzijā. Man vairāk patīk koristu sniegums. Visa nedēļa paies Dziesmu un Deju svētku noskaņās, tie ir kļuvuši par tautas svētkiem. ◆
