Ģimenes ārsts Roberts Barons atzīst: strikti nevar pateikt, ka tieši sarkanie augļi ir tie, kuri izraisa alerģiju. “Es domāju, tas ir vairāk no tās ķīmijas nekā no pašiem augļiem. Avenes, piemēram, ir sarkanas, bet no tām es neesmu dzirdējis, ka būtu alerģija,” ārsts alerģijas iemeslu nesaista ar augļu krāsu, bet gan ar to sastāvu. Visbiežāk alerģiju rada tie augļi, kuri nav no pašu dārza un ir “saspricēti” ar ķīmiju — piebilst ģimenes ārsts. “Tāda mums ir mode un bizness, lai augļi glabātos gadu un nebojātos,” nosaka ārsts. Viņš atzīst, ka zemenes vienmēr ir bijušas alerģiskas. Dažos gadījumos alerģiju izraisījuši arī tomāti.
Ārsts skaidro, ka alerģija ir tad, kad cilvēka organisms pretojas pret kaut ko svešu. Organismam cīnoties, rodas aktīvās vielas, kuras izraisa sarkanās pumpas, niezi un nātreni. Ārsts uzsver, ka cilvēki nepiedzimst ar alerģiju, tā rodas dzīves laikā un iedzimtas alerģijas nav. Daktera R. Barona prakse pierādījusi, ka vecākiem cilvēkiem dažādas alerģijas ir retāk, bērniem — biežāk. Speciālists to skaidro ar to, ka, iespējams, bērni vēl nav pielāgojušies, vai arī saistībā ar neveselīgo pārtiku. Viņš bilst, ka liels alerģiju pastiprinātājs ir arī visa sintētiskā pārtika — “čupačupi”, limonādes un čipsi.
Alerģija var būt no jebkuras ķīmiskas un bioloģiskas vielas, kuru cilvēka organisms neuztver, tāpēc rodas pretošanās reakcija. Cilvēka ķermeņa reakcija uz to, ar ko tas nevēlas saskarties, kas to kairina un ko tas uztver kā svešu.
“Pirmkārt, svarīgs ir veselīgs ēdiens, kas ir grūts jautājums. It sevišķi lielveikalos,” nosaka ārsts. Ja ābolā nav tārpa, tad tas nav ābols. Ābols nevar stāvēt gadu, tam jāsapūst. Viņš novērojis, ka augļi un dārzeņi ir iekonservēti kā mūmijas, kas saspricētas ar ķīmiju. Nesen R. Barons Polijā piedalījies ģimenes ārstu kongresā par alerģijām. “Kolēģi lūdza, lai mēs neēdam poļu ābolus, jo trīs reizes gadā tos speciāli spricē ar ķīmiju. Poļu āboli ir ļoti skaisti, tos varētu turēt izstādē, bet ēst tos nedrīkst. Tādu ķīmiju lietojot, būs alerģijas pret visu kaut ko.” Ārsts atzīst, ka visi nozares speciālisti cīnās par tīru pārtiku. Viņš ikreiz skeptiski noraugās uz saldējumu, kuru ražo no piena pulvera, veikala pienu, kurš nekad nesaskābst. “Veikalos un tirgū pārdod tīro ķīmiju. Mums tās alerģijas ir tieši no tā. Visas sintētiskās limonādes ir traipu tīrītāji, iedomājieties, kas iekšā darās! Bērniem, kas tās lieto, staigā pumpaini, alerģiski, pēc tam visādas alerģiju komplikāciju slimības metas klāt.”
“Jāaudzina pacienti un jāstāsta. No pārtikas padomju laikos alerģijas nebija, tās ir šodienas sekas, un mēs, visi ārsti, to zinām. Bet tas ir bizness, un mēs ar to nevaram cīnīties. Lai kā mēs runātu, mūs neviens neklausās. Tas, ka visa tauta ir slima, ar pumpām un alerģijām, nevienu neinteresē. Mums ir jācīnās nevis ar alerģiju, bet par veselīgu pārtiku un dzīvesveidu. Alerģija — tās ir sekas no apkārtējās ķīmijas. Vajag cīnīties nevis ar sekām, bet ar cēloni. Ēdīsim tīro pārtiku, kuras nav, bet cerēsim, ka kādreiz tāda būs!” nosaka ārsts.
