Aina no Aizkraukles pagasta — Diezin vai. Lai gan katra vēsturiska liecība par Latvijas gaišajiem un tumšajiem laikiem tomēr ir vērtība, kuru nevajadzētu zaudēt.
Aina no Aizkraukles pagasta
— Diezin vai. Lai gan katra vēsturiska liecība par Latvijas gaišajiem un tumšajiem laikiem tomēr ir vērtība, kuru nevajadzētu zaudēt. Ja Rīgas ainavai piemineklis netraucē un pašiem rīdziniekiem patīk, lai ir. Viņi taču savu attieksmi izteiks aptaujā, tad jau redzēsim, ko nolems.
Raisa no Seces pagasta “Zemgaļiem”
— Lai mūsu jaunatne zinātu Latvijas vēsturi, tās liecinieki — pieminekļi — jāatstāj. Mēs taču nevaram vēsturiskos notikumus atspoguļot tikai no pašreizējai varai izdevīgās puses. Jaunatnei jāzina, kas bija Ļeņins un Hitlers, kas bija Kārlis Ulmanis un daudzi citi ievērojami cilvēki, kuri veidojuši Latvijas vēsturi. Zinu, ka ārvalstīs saglabā gadsimtiem vecus pieminekļus, kāpēc tā nevarētu būt arī Latvijā?
Āris Stukmaņos
— Piemineklis nevienam netraucē. Vai dzīvē tik vien problēmu? Varbūt tā ir rīdzinieku domu novēršana no svarīgākām lietām? Par pieminekļa nepieciešamību tagad rīkos aptauju, tikpat labi varētu jautāt — kuri čipsi garšīgāki?
Vilis, aiviekstietis
— Tāpat kā cilvēks no savas ēnas, tā valsts no savas vēstures nevar aizbēgt. Barklajs de Tolli ir daļa Latvijas vēstures, daudzu aizmirsts, tagad vēstures skolotāji Rīgas bērniem vismaz pastāstīs par šo karavadoni. Lai piemineklis ir, nevienam tas netraucēs.
