Šodien skolēniem jāsāk mācības, bet Pļaviņu ģimnāzijas telpās vakar bija tikai plus četri grādi.
Šodien skolēniem jāsāk mācības, bet Pļaviņu ģimnāzijas telpās vakar bija tikai plus četri grādi. Sakarā ar nepiemērotajiem darba apstākļiem skolas vadība sasauca sapulci, lai kopīgi ar vecākiem un domi izlemtu, ko darīt tālāk. Mēģenē sasalst vielas
Jau pagājušā gada janvārī Pļaviņu ģimnāzijas direktore Inese Saulīte rakstīja vēstuli domei un Komunālo un sadzīves pakalpojumu uzņēmuma (KSPU) vadībai par nepietiekamo siltumu skolas telpās. Tāda satura iesniegumi un arī skolēnu parakstītas vēstules sūtītas vairākkārt, bet nekas nav mainījies. Decembrī ģimnāzijā notika sapulce, pēc kuras dažas dienas skolā un pļaviņiešu dzīvokļos kļuva siltāk. Šo gadu skolas kolektīvs tāpat sagaida aukstās telpās un atkal raksta vēstules.
Lai gan noteikumos paredzēts, ka izglītības iestādēs klašu telpās jābūt plus 18 grādiem, sporta zālē — plus 15 grādu, Pļaviņu ģimnāzijā vakar bija apmēram plus 4 grādi, sporta zālē — plus 2, bet ķīmijas laboratorijā termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis pat zem nulles, un mēģenēs sasalušas ķīmiskās vielas un ūdens. Ķīmijas skolotājs Māris Siliņš, kurš šajā skolā strādā jau 28 gadus, neatceras līdzīgu gadījumu, kad skolas telpās būtu bijis tik auksts. Vakar vidusskolas klasēm jau notika dažas mācību stundas, skolēni telpā sēdēja virsdrēbēs un cimdos.
Kurina ar slapju malku
Sakarā ar to, ka tādos apstākļos mācību darbu nevar sākt, skolas vadība vakar atkal sasauca vecāku un skolas darbinieku sapulci, kurā piedalījās arī Pļaviņu domes un KSPU vadība. Bija uzaicināta un ieradās arī Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” filmēšanas grupa.
“Aukstumā skolotājiem nav iespējams strādāt, arī bērniem nevaram piespiest sēdēt stundās,” saka Inese Saulīte. “Par situāciju informējām Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāju Vilmu Brikmani, viņa ieteica meklēt risinājumu uz vietas. Ko darīsim turpmāk? Martā paredzēta skolas akreditācija, bet kā lai izpildām mācību programmu, ja skolas telpās nav iespējams mācīties?”.
KSPU pārvaldnieks Ivans Kitovs stāsta, ka vasarā sagādāta tikai ceturtā daļa malkas, tagad tā neatbilst prasībām — ar slapju malku pienācīgu siltumu nodrošināt nevar. “Ar pilnu jaudu kurināsim visus trīs katlus, jaucot slapjo malku kopā ar kūdru, varbūt situāciju izdosies uzlabot,” spriež Kitova kungs.
Pļaviņiešus šāda atrunāšanās neapmierina, vecāki grib konkrētu atbildi — cik ilgam laikam malkas pietiks un kas darīts, lai tomēr būtu siltāk? “Sagādātās malkas pietiks divām nedēļām, bet to pērkam. Esam vienojušies, ka nākamtrešdien piegādās pirmās 20 tonnas kūdras brikešu, tad varēsim labāk kurināt,” sola pārvaldnieks.
Apkures katli kā tējkannas
Kāpēc gan Pļaviņās izveidojusies tāda situācija, vai vainojama tikai bargā ziema?
“1997. gadā iegādātie apkures katli savu laiku jau nokalpojuši. Šobrīd tie ir kā tējkannas, kas mazliet uzsilda ūdeni. Jau aprīlī energokontroles grupa atzina — ar šiem apkures katliem ziemu neizvilksiet,” saka KSPU pārvaldnieka vietnieks Mihails Hohlovs. Pagājušajā gadā kā domes deputāts šis kungs kritizēja slikto siltumapgādi pilsētā, šogad jaunajā amatā viņam dota iespēja situāciju uzlabot. Tas nav izdevies, nu pašam jāsarkst un bezspēcībā jāplāta rokas. Vienīgo reālo priekšlikumu gan izsaka tieši viņš: “Lai skolā un dzīvokļos kļūtu siltāks, pilnībā jāatslēdz karstais ūdens.”
Atklāj nebūšanas
Pļaviņu domes priekšsēdētājs Helmuts Banders vakar tikās ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoru Romānu Auzarēju — Auzeru, kurš atklāja daudzas nebūšanas siltumapgādes jomā. Jau 1996. gadā bijis pasūtīts projekts malkas nojumes būvei, bet tā vēl joprojām nav uzcelta. Tāpat katlumājās nav siltumenerģijas uzskaites mēraparāta, līdz ar to neviens nezina, cik siltuma pilsētā saražots. “Septembrī, kad domei bija jāizvēlas — piešķirt naudu mēraparāta vai malkas iegādei, deputāti izvēlējās otro variantu,” saka Bandera kungs. “Pašreizējā situācijā neviena katlumāja pilsētā nevar nodrošināt pietiekamu temperatūru. Tas iespējams tikai tad, ja ārā gaisa temperatūra nepārsniedz mīnus 10 grādu.”
Lai atvieglotu KSPU darbu, Pļaviņu dome par siltumu ģimnāzijā un bērnudārzā “Bērziņš” uzņēmumam ik mēnesi apmēram 3,5 tūkstošus latu maksā avansā. Tikai siltuma nav…
Šoziem jāsalst
“Vienīgā izeja ir piedalīties valsts investīciju programmā, ņemt 300 tūkstošu latu aizdevumu un rekonstruēt siltumtrasi un vienu katlumāju,” uzskata Helmuts Banders. Šoziem pļaviņiešiem reālu cerību uz pietiekamu siltumu nav.
Pļaviņieši vienojās, ka piecietīs siltā ūdens trūkumu un gaidīs siltumu skolā un dzīvokļos. Šodien Pļaviņu ģimnāzijā mācību stundas ir saīsinātas (30 minūšu). “Nelolojam cerības, ka izmaiņas sagaidīsim un telpās kļūs siltāks,” pesimistiski noskaņota Inese Saulīte.
