Aizkraukles novada domes tautsaimniecības un finanšu komitejā izskatīts jautājums par ikmēneša piemaksu piešķiršanu Aizkraukles pašvaldības uzņēmumu vadītājiem.
Aizkraukles novada domes tautsaimniecības un finanšu komitejā izskatīts jautājums par ikmēneša piemaksu piešķiršanu Aizkraukles pašvaldības uzņēmumu vadītājiem. Galīgais lēmums jāpieņem domes sēdē 29. aprīlī. Uzņēmumos veiktās pārbaudes vedina domāt, ka ne visi vadītāji šīs piemaksas pelnījuši.
Piedeva “nelielajai” algai
Aizkraukles pašvaldības uzņēmumu “Lauma A”, “Aizkraukles siltums” un “Aizkraukles ūdens” vadītāji regulāras piemaksas darba algai saņem jau šobrīd. Tās desmit procentu apmērā noteiktas ar Aizkraukles novada domes lēmumu kā piemaksa par labu darbu.
Savulaik, spriežot par šīm piemaksām, deputāti nolēma to piešķiršanas lietderību izskatīt vismaz reizi gadā, vadoties pēc uzņēmumu iepriekšējā perioda darba rezultātiem. Nu klāt laiks, kad rezultāti jāizvērtē un jālemj, kuram piemaksa turpmāk pienākas un kuram ne.
Taču arī bez piemaksas novada pašvaldības uzņēmumu vadītāju alga nav maza. Gan “Lauma A” rīkotājdirektore Ludmila Beināre, gan “Aizkraukles siltuma” direktors Aivars Aldermanis un “Aizkraukles ūdens” rīkotājdirektore Gudruna Vectirāne mēnesī pamatalgā saņem 539 latus.
Darba grupa vērtēšanai
Lai izsvērtu, vai šo uzņēmumu vadītāji piemaksas pelnījuši arī turpmāk, Aizkraukles novada domē izveidota darba grupa, kurā darbojas izpilddirektors Einārs Zēbergs, ekonomiste Zinaīda Krūmiņa un trīs domes deputāti.
Darba grupas vērtējumu izskatīja tautsaimniecības un finanšu komitejas sēdē, kur vairums deputātu bija par piemaksu piešķiršanu. No malas klausoties, šķiet, balsotu par, pat īpaši neiedziļinoties, vai piemaksas pelnītas. Diskusijas izraisījās vienīgi par piemaksu termiņu, ierosinot to noteikt pusgadam, nevis gadam.
Vienīgi deputāti Ojārs Daubers un Vents Kleikalīdis iebilda pret šādu piemaksu noteikšanu vispār, aicinot rūpīgi izvērtēt to pamatotību. Tomēr domes sēdei 29. aprīlī sagatavoja likumprojektus par piemaksu piešķiršanu, diskutējamu atstājot vien jautājumu par termiņu.
Pārbaude pēc domes pasūtījuma
Ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Viļņa Plūmes rīkojumu “Aizkraukles siltumā”, “Laumā A” un “Aizkraukles ūdenī” veikta saimnieciski finansiālās darbības pārbaude par 2003. gadu. To veica revidents Romāns Auzarējs—Auzers. Ziņojumos par pārbaudēm revidents norāda, ka sīkas nebūšanas atklātas gan “Laumā A”, gan “Aizkraukles siltumā”, bet tās būtiski neietekmē uzņēmumu darbu.
Toties “Aizkraukles ūdenī” konstatēti fakti, kuri liek apšaubīt saimnieciskumu un līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
“Lauma A” strādā labi
Vērtējot uzņēmuma “Lauma A” darbu, revidents norāda, ka tā darbība un finanšu izlietojums vērtējams pozitīvi. Tomēr dažas nebūšanas uzņēmuma vadības darbā ir, tās turpmāk jānovērš.
Piemēram, “Laumā A” ar divām darbiniecēm noslēgti līgumi par privāto automašīnu izmantošanu darba vajadzībām. Par to uzņēmums maksā divdesmit latu mēnesī, kā arī atlīdzina remontizdevumus. Toties nav noteikts, cik daudz uzņēmuma degvielas paredzēts tērēt šīm automašīnām. Tādējādi viena darbiniece pērn izlietojusi degvielu par 137 latiem, norādot, ka darba vajadzībām nobraukti 5308 kilometri. Romāns Auzarējs—Auzers uzsver, ka no darba pienākumu saraksta nav secināms, ka būtu tik daudz jābrauc. Turklāt uzņēmumam ir pietiekami liels autoparks, kuru varētu izmantot arī šīs darbinieces.
Tāpat, pēc revidenta vērtējuma, “Laumā A” ir pārāk “izplūduši” amata pienākumu apraksti, kas jāprecizē.
Arī domes darba grupa norāda, ka uzņēmums “Lauma A” strādājis pozitīvi un tā rīkotājdirektore Ludmila Beināre desmit procentu ikmēneša piemaksu pelnījusi arī turpmāk.
Maksu nepalielina un attīstās
Arī par “Aizkraukles siltumu” viedoklis ir pozitīvs. Uzņēmums spējis attīstīties, rekonstruēt katlumāju un nepalielināt apkures tarifus, kaut pieaugušas gan elektroenerģijas, gan gāzes un degvielas cenas.
Vienīgie aizrādījumi ir par samērā augstajām administrācijas izmaksām — 11,9 procenti, kā arī par dažiem tēriņiem, kuru lietderību var apšaubīt.
Piemēram, “Aizkraukles siltums” 2003. gadā 311 latu samaksājis par publikāciju laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Apšaubāma ir arī lieto disku iegādes vajadzība automašīnai OPEL Vectra.
Tā kā uzņēmums tomēr strādā, apkures tarifus nepalielinot un attīstoties, domes darba grupa uzskata, ka tā vadītājam ikmēneša piemaksa desmit procentu apmērā no pamatalgas pienākas.
Uztraucas ārzemju kreditori
Toties uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” finansiālie rādītāji ne tuvu nav apmierinoši. Uzņēmums aizvadīto gadu beidzis ar 45 tūkstošiem latu lieliem zaudējumiem.
“Aizkraukles ūdens” finansiālā situācija satraukusi pat ārzemju kreditoru finanšu kompāniju “NEFCO”. Nule saņemtajā Aizkraukles novada domei sūtītajā vēstulē kreditors norāda, ka, turpinot strādāt tāpat kā līdz šim, “Aizkraukles ūdens” agri vai vēlu būs spiests lūgt pašvaldības finansiālo atbalstu. “NEFCO” pārstāvis Frederiks Andersens, 15. aprīlī tiekoties ar Aizkraukles novada domes vadību, pauda: ja uzņēmums nespēs pildīt finansiālās saistības, tās būs jāuzņemas domei kā kredīta galvotājai.
Arī revidenta Romāna Auzarēja—Auzera ziņojums par pārbaudi “Aizkraukles ūdenī” liecina, ka ar finansēm šajā uzņēmumā nav īstas kārtības.
Rēķini par pusi
2003. gadā “Aizkraukles ūdens” izsūknējis un atdzelžojis 558 tūkstošus kubikmetru ūdens, un tā ir galvenā uzņēmuma pārdodamā prece. Taču rēķinos apmaksai norādīti tikai 318 tūkstošu kubikmetru jeb 54 procenti ūdens. Kur palicis pārējais?
Pēc uzņēmuma vadības skaidrojuma, tie esot zudumi un iedzīvotāju patērētais, bet rēķinos neuzrādītais ūdens. Zudumos pērn aiztecējis ap 143 tūkstošiem kubikmetru ūdens, iedzīvotāji neuzrādījuši ap 73 tūkstošiem kubikmetru ūdens.
Līdz ar to uzņēmums no iedzīvotājiem nav guvis apmēram 54 tūkstošus latu. Pret ūdens neuzrādītājiem varētu cīnīties, veicot regulāras skaitītāju pārbaudes, taču tādas notiek tikai pāris reižu gadā. Rīkotājdirektore Gudruna Vectirāne norāda, ka biežākas pārbaudes neesot iespējamas darbinieku trūkuma dēļ (revīzijas pārbaudē gan teikts, ka “Aizkraukles ūdenī” ir 36 darbinieki).
Būvē saunu, pērk auto
Lieli pārmetumi “Aizkraukles ūdenim” veltīti par līdzekļu lietderīgu izmantošanu. 2003. gadā uzņēmums veicis 141 bezskaidras naudas darījumu par 149 tūkstošiem latu. Vairums darījumu nepieciešami uzņēmuma darbībai, tomēr atklāts arī pāris naudas tēriņu, par kuru lietderību var šaubīties.
15 tūkstošu latu uzņēmums tērējis vecās atdzelžošanas stacijas ēkas remontam, ierīkojot tajā abonentu daļu, tualetes un atpūtas telpas, kā arī vēl par 1331 latu no SIA “Baltijas baseini” iegādājoties saunu ar vadības pulti.
Neskaidra arī automašīnas MITSUBISHI Space Wagon iegāde. To par 7200 latiem “Aizkraukles ūdens” nopircis no kādas privātpersonas.
Palieli šķiet arī telekomunikāciju rēķini. 2003. gadā “Aizkraukles ūdens” telefonsarunām tērējis 5551 latu (2159 lati samaksāti uzņēmumam “Lattelekom”, 3402 lati — “Latvijas mobilajam telefonam”). Uzņēmumā, kurā ir 36 darbinieki, tas ir diezgan daudz, jo, piemēram, “Aizkraukles siltums” ar 40 darbiniekiem telekomunikāciju pakalpojumiem pērn tērējis 3514 latu.
Ievērojamas ir arī datortehnikas apkopes un uzturēšanas izmaksas. Uzņēmumā ir divpadsmit datoru (no tiem divi vadības un kontroles datori ar speciālu programmu), un to uzturēšanai 2003. gadā tērēts 8650 latu.
Arī administrācijas izmaksas “Aizkraukles ūdenī” ir lielas — 21,5 procenti.
Paredz tarifu pieaugumu
Kopumā vērtējot “Aizkraukles ūdens” finansiālos rādītājus, revidents Romāns Auzarējs—Auzers uzsver, ka uzņēmums nav izmantojis savas saimnieciskās darbības efektivitātes palielināšanas rezerves un uzņēmuma tēriņu politika atbilst bagāta uzņēmuma politikai. Tomēr tam nav peļņas, tas strādā ar zaudējumiem.
Arī Aizkraukles novada domes darba grupa apliecina, ka uzņēmumam 2003. gadā bijusi visai grūta finansiālā situācija un var apšaubīt līdzekļu izlietojuma pamatotību automašīnas iegādei, ēkas remontam. To varētu darīt, ja tēriņi neietekmētu tarifus.
Diemžēl par “Aizkraukles ūdeni” to nevar teikt. Ūdens tarifi iedzīvotājiem jau palielināti, šogad tie pieaugs arī juridiskajām personām.
Tomēr domes darba grupa uzskata, ka ikmēneša piemaksu “Aizkraukles ūdens” rīkotājdirektore Gudruna Vectirāne ir pelnījusi.
***
Par ikmēneša piemaksu pamatalgai Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumu vadītājiem domē lems ceturtdien, kad sēdē pulcēsies vairāk deputātu.
Vai, šo svarīgo jautājumu lemjot, vadīsies pēc pārbaudes rezultātiem vai dos vienīgi par skaistām acīm, grūti spriest. Vismaz pagaidām retais deputāts iebilst pret piemaksām, uzskatot, ka tās dodamas tikai par labiem darba rezultātiem. Diezin vai par tādiem uzskatāma strādāšana ar zaudējumiem un jau tā diezgan augsto tarifu palielināšana.
