Līga Cepurīte, friziere Neretā
— Esmu pašnodarbinātā, taču, ja rastos tādi apstākļi, kuros būtu jānodarbina vēl kāds, šī situācija būtu kārtīgi jāapsver. Strādājot par meistaru frizētavā, galvenais ir pareizi saprast klienta vēlmes, šaubos, vai cilvēkiem ar minimālām latviešu valodas zināšanām tas izdotos. Savukārt pilsētu salonos svarīgs ir katrs klients, tāpēc profesionāls meistars savus pastāvīgos klientus kādam jaunpienācējam tik viegli neatdos. Bet domāju, ka šajā jomā bēgļiem ir iespēja Latvijā strādāt un veidot savu klientu loku, sākot ar saviem tautiešiem.
Egils Blūms, uzņēmējs, SIA “Sant-Li” īpašnieks
— Man nav aizspriedumu ne pret vienu cilvēku, galvenais, lai viņš vēlas strādāt, apgūt vajadzīgās iemaņas, darbā vienmēr noder iepriekšējā pieredze. Ziedu salonā noteikti svarīgas būtu valodu zināšanas, vēlams ne tikai latviešu, bet arī angļu un krievu, prasme komunicēt ar cilvēkiem.
Aija Ciganoviča, Aizkraukles ATU valdes locekle
— Jā. Likumā ir paredzēts trīs mēnešu pārbaudes laiks, kurā varētu redzēt to, vai cilvēks vispār vēlas strādāt, ko viņš prot, savukārt darbinieks pa šo laiku varētu saprast, vai šis darbs viņam ir piemērots, patīk un pa spēkam. Protams, svarīgas ir arī latviešu valodas zināšanas, taču, cik zinu, bēgļiem būs nodrošināta iespēja to apgūt, tāpēc daudz kas būs atkarīgs no viņiem pašiem. ◆
