Sigita
Kalniņa
Skrīveros
— Pats pēriens, visticamāk, nē, bet vēl taču kaut kas jāsaka, to darot. Tā ka vārdiem piemīt liels spēks. Vajag tikai ticēt.
Sarmīte
Kurmenē
— Tas vairāk saistīts ar jautrību, tāpēc laikam palīdz. Pozitīva attieksme un smiekli vispār labi ietekmē veselību. Pūpolsvētdienā tas ir obligāts pasākums, un šo pērienu bērni patiešām gaida. Parasti viņi jau vakarā mēģina sameklēt, kur esmu noslēpusi pūpola zaru.
Marija
Tālmane
Jaunjelgavā
— Kaut tā būtu un pēriens vēl palīdzētu pret vecumu! Ar gadiem per, cik gribi, visas kaites paliek tās pašas. Mazbērnus gan noperu, jo viņiem viss vēl priekšā.
Irēna
Sērenē
— Domāju, ka palīdz. Tikai pūpolu nav. Tuvākajā apkārtnē tie neaug, un ne katru gadu izdodas sameklēt. Šopavasar tie sāka ziedēt agri, bet gan jau kāds vēl būs palicis. Savējos noteikti nopēršu!
Anita
Klintainē
— Domām ir liels spēks, tāpēc teicienam “Veselība iekšā, slimība ārā!” ticu gan. Ja Pūpolsvētdienā pie rokas nav pūpolu, ņemu kaut bērza žagariņu un noperu bērnus. Viņiem par to ir prieks. Uzreiz labs noskaņojums visai dienai.
Arvīds
Sunākstē
— Tas bija tik sen, kad pēdējo reizi esmu pērts ar pūpoliem — kas to vairs atceras! Tagad dzīvoju viens, un pats sevi taču nepērsi. ◆
