Broņislava no Kokneses
— Latvijā, manuprāt, ir samērā droši, bet kā sevi pasargāt? Tas ir karš, un notiekošais rāda, ka sākusies apokalipse. Agrāk bija plūdi, mēris, bet šoreiz ir citādi, un process — ļauno un labo spēku
cīņa — sācies sen. Domāju, kā Dievs lēmis, tā jānotiek.
Kristīne Bebros
— Strādāju Beļģijas galvaspilsētā, un, Latvijā iebraucot, ir cita sajūta — kā oāzē. Briselē darbs ir tieši tajās Eiropas Savienības institūciju ēkās, kas ir netālu no Mālbekas metrostacijas, kur martā notika terorakts un bojā gāja vairāki desmiti cilvēku. Esot tur, saprotam, ka jābūt uzmanīgiem, un tie, kuri dzīvo Briselē, zina, kuros rajonos uzturēties ir bīstami. Briselē, ieejot lielveikalā vai metro, ir bruņoti vīri, un tas man iedveš drošības sajūtu. Domāju, ir jābūt robežu kontrolei, pastiprinātai uzraudzībai un pārbaudēm, jo šajā laikā primārais nav cilvēktiesības, bet gan drošība. Šobrīd ir karš! Manuprāt, vajadzētu ņemt piemēru no Vidusāzijas valstīm. ◆
Viņi paši, musulmaņi, kontrolē gados jaunos musulmaņus, kuri izrāda veinveida domāšanu, kļūst radikāli. Lielākā daļa musulmaņu ir parasti, normāli cilvēki. Tāpat uzskatu, ka Latvijā drošības policijai jābūt lielākām tiesībām kontrolēt cilvēkus, veikt preventīvās akcijas attiecībā uz terorisma apkarošanu. Policisti ir pārāk ierobežoti, bet mums vajag drošību! ◆
