Ja jau pat mēnešiem veca ola ārēji neatšķiras no tikko izdētas — kā lai nosaka olas svaigumu? Tirdzniecībā zīmogs parasti norāda datumu, bet šaubu gadījumā var veikt pārbaudi ūdensglāzē.
Ja jau pat mēnešiem veca ola ārēji neatšķiras no tikko izdētas — kā lai nosaka olas svaigumu? Tirdzniecībā zīmogs parasti norāda datumu, bet šaubu gadījumā var veikt pārbaudi ūdensglāzē.
Olas ir vārīgi pārtikas produkti. Tādēļ noteikumi olu apzīmēšanai ir īpaši. Visbiežāk tiek norādīts olu izdēšanas datums. Dažreiz pavisam svaigas olas, kuras vēl nav septiņas dienas vecas, tiek apzīmētas kā “extra”.
Svaigas olas parasti var glabāt istabas temperatūrā, jo tām vēl ir savas aizsargvielas pret slimību izraisītājiem. Taču vēlākais 18. dienā tās vajadzētu novietot vēsumā. Pretējā gadījumā olās var attīstīties salmonellas un citi vīrusi. Cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un maziem bērniem drošības labad vajadzētu atteikties no ēdieniem, kuru sastāvā ir jēlas olas.
Šaubu gadījumā labāk izkarsēt
Ēdamas ir vēsumā glabātas olas līdz derīguma termiņa beigām — ilgākais 28 dienas pēc izdēšanas. Olu ražotāji tomēr bieži iesaka ēdieniem, kuros izmanto jēlas olas, lietot tikai tādas olas, kuras nav vecākas par 18 dienām. Ēdienus ar jēlu olu vajadzētu tūlīt ievietot ledusskapī un glabāt līdz 24 stundām. Pēc derīguma termiņa beigām olas vēl ir lietojamas, taču tās nepieciešams viscaur izkarsēt. Kopumā olas nedrīkst glabāt ilgāk par sešām līdz septiņām nedēļām.
Vecuma noteikšanai — tests ūdensglāzē
Ja neesi drošs, cik veca ir ola, palīdz ūdensglāzes metode. Jo ola vecāka, jo lielāka kļūst tās gaisa kabatiņa, jo vairāk ūdens iztvaiko caur čaumalu.
Svaiga ola noslīkst glāzē ar ūdeni un paliek guļam sāniski pašā glāzes apakšā.
Dažas dienas veca ola mazliet paceļ smailo virsmas daļu uz augšu.
Ja ola turas gandrīz vertikāli glāzei pa vidu, tā ir aptuveni 14 līdz 21 dienu veca un to vajadzētu drīzumā apēst.
Ja ola peld ar smailo galu virs ūdens, tā ir tieši divus mēnešus veca un vairs nav ieteicama ēšanai.
Mājas apstākļos tomēr šaubu gadījumā ola jāuzsit uz šķīvja un jāaplūko. Svaigai olai baltumam un dzeltenumam ir izteikti izliekta forma. Jo vecāka ola, jo šķidrāks kļūst olas baltums, bet dzeltenums kļūst plakanāks un vēlāk sajaucas ar olas baltumu. Tad ola vairs nav ēdama.
(“DELFI”)
