Aizkraukles rajona tiesā izskatīta krimināllieta, kurā koknesiete Ārija Pētersone apsūdzēta svešas mantas ļaunprātīgā iznīcināšanā, to dedzinot.
Aizkraukles rajona tiesā izskatīta krimināllieta, kurā koknesiete Ārija Pētersone apsūdzēta svešas mantas ļaunprātīgā iznīcināšanā, to dedzinot. Tiesa sievieti atzina par vainīgu, sodot ar brīvības atņemšanu uz trijiem gadiem nosacīti. Spriedumu var pārsūdzēt augstākā tiesu instancē.
Inteliģentā apsūdzētā
Ieraugot tiesas zālē uz apsūdzēto sola apsēžamies kalsno inteliģenta izskata kundzīti ar augstāko izglītību un ilgu darbastāžu mācību iestādēs, negribas ticēt — vai tiešām tiesās šo sievieti? Pēc ārējā izskata nekad nepadomātu, ka trauslā sieviete ir ļaunprātīgā dedzinātāja.
Diemžēl izskats ir maldinošs — uz apsūdzēto sola nudien sēž īstā tiesājamā, 54 gadus vecā Ārija Pētersone no Kokneses pagasta. Tiesā viņa ieradusies vecāku — divu sirmgalvju — pavadībā. Advokāta apsūdzētajai nav.
— Es sevi aizstāvēšu pati, — paziņo Ārija Pētersone.
Viņu apsūdz svešas mantas ļaunprātīgā iznīcināšanā Kokneses pagasta “Biseniekos” 2003. gada 10. maijā. Tur aizdedzināta nomaļu kaudze, pakļaujot ugunsgrēka briesmām arī kūti un dzīvojamo māju. Par laimi, “Bisenieku” saimnieki Broki ugunsgrēku laikus pamanījuši un nodzēsuši. Redzējuši arī dedzinātāju — kaimiņieni Āriju, kura steigusies projām no notikuma vietas.
Atmiņa pieviļ
Tiesā, kā arī pirmstiesas izmeklēšanā Ārija Pētersone savu vainu pilnībā noliedza. 10. maijā viņa esot izklaidējusies pie mājas dēla rīkotajā piknikā, pēc tam līdz vakaram gulējusi. Nekur nav gājusi, neko nav dedzinājusi.
Taču neko daudz no 10. maija notikumiem tiesājamā pastāstīt nespēj, jo todien bijusi stipri piedzērusies.
— 9. maijā ar dēlu izdzērām puslitru degvīna, otrā dienā ap pulksten 11 atbrauca dēla draugi un rīkoja pikniku. Tajā piedalījos arī es, lietojām alkoholu, — tiesā stāsta Ārija Pētersone. — Pēc pulksten 12 dēls ar draugu mani nolika gulēt, pamodos tikai vakarā. Laikā, kad kaimiņu “Biseniekos” dega dēļi (ap pulksten 13.50 — aut.), es gulēju. Neko nedzirdēju, acīmredzot tādēļ, ka biju piedzērusies un iepriekšējās naktīs slikti gulējusi. Tikai no dēla stāstītā uzzināju, ka kaimiņos bijis ugunsgrēks, bet mūs apmeklējuši policisti (Kokneses iecirkņa inspektors Dainis Ginters gan liecina, ka stipri iereibusī Ārija, lai gan gulējusi gultā, ar policistu sarunājusies un atbildējusi uz viņa jautājumiem — aut.).
Ārija Pētersone tiesā arī stāsta, ka neatminas, ko tieši rakstījusi pirmstiesas paskaidrojumos, jo sliktās veselības dēļ vairākkārt ģībusi, bijusi uztraukusies. Viņa pati sev noteikusi diagnozi — maniakāli depresīvā psihoze. Pirmstiesas ekspertīzē ārstu komisija devusi slēdzienu, ka tiesājamā ir pieskaitāma un rīcībspējīga, taču slimo ar alkohola atkarību, kā rezultātā iespējami atmiņas traucējumi.
Aizrāda par biežo kalpu maiņu
Vairākkārt uzsverot, ka apsūdzēta nepatiesi, Ārija Pētersone tiesā norāda, ka lieta pret viņu ir safabricēta, jo pārāk daudz zinājusi par “Biseniekos” notiekošo.
— Es ik pa laikam Brokam aizrādīju par biežo kalpu maiņu un necilvēcīgo attieksmi pret viņiem, — tā tiesājamā, tajā pašā laikā gan piebilstot, ka ar kaimiņiem Brokiem bijušas neitrālas attiecības. Nekāda naida neesot bijis.
Par attiecībām ar Brokiem apsūdzētā prāvas gaitā runā vairākkārt, ik reizi pastāstot ko citu. Var redzēt, ka sieviete ir uztraukusies, tādēļ stāstījums vietām samudžināts, neskaidrs. Galu galā grūti saprast, kādas īsti bijušas kaimiņu attiecības un kas varētu pamudināt veikt noziegumu, kurā apsūdz Āriju Pētersoni.
Iespējams, nelaimīga mīlestība — tiesājamajai bijušas draudzīgas attiecības ar “Biseniekos” tolaik dzīvojušo strādnieku, taču 2003. gada sākumā abi izlēmuši kopā nedzīvot. Draudzīgas attiecības abi gan saglabājuši — Ārija Pētersone gatavojusi strādniekam ēst, mazgājusi drēbes, kurinājusi krāsni, tomēr kopā diendienā nedzīvojuši.
Atriebjas bijušajam draugam
Tieši to kā dedzināšanas motīvu izvirza cietušais Nikodems Broks. Viņš tiesā stāsta, ka Ārija Pētersone aicinājusi “Bisenieku” strādnieku dzīvot pie sevis netālajos “Akmentiņos”.
— Man strādnieks stāstīja, ka Ārija sauc viņu uz “Akmentiņiem”, — stāsta Nikodems Broks. — Vīrietis pārcelties atteicās, jo vēlējās palikt manos “Biseniekos”. Viņš pats man to stāstīja!
Arī kā liecinieks uzaicinātais “Bisenieku” strādnieks apstiprina, ka ar tiesājamo bijušas draudzīgas attiecības, apspriesta arī dzīvošana Ārijas mājā, no kā vīrietis atteicies. Vai atraidītā sieviete varētu atriebties dedzinot? To strādnieks apšauba — viņa pat palīdzējusi dzēst kādu no iepriekšējiem ugunsgrēkiem, kā arī piedalījusies nakts dežūrā, cerot notvert dedzinātāju.
Svilst vai ik dienu
Ugunsnelaimes “Biseniekos” bijušas vairākkārt. Diezgan dīvainos apstākļos nodedzis šķūnis, svilusi pagraba nojume, konstatēts mēģinājums aizdedzināt pirti. Vainīgais šajās nelaimēs gan nav atklāts, tomēr Nikodems Broks ir pārliecināts, ka to darījusi kaimiņiene.
— Nelaimes sākās pēc viņas un mana strādnieka attiecību pārtraukšanas, — tā cietušais. — Es nekad nebūtu domājis, ka vainīga Ārija, ja pats nebūtu redzējis viņu aizmūkam no nomaļu kaudzes, kura tūdaļ uzliesmoja.
Tā kā par iepriekšējām svilināšanām Ārijas Pētersones vainu nepierādīja, tiesā nonāca tikai viena epizode par nomaļu kaudzes aizdedzināšanu.
Nikodems Broks, tiesu vēl nesagaidījis, “Bisenieku” mājas pārdevis. Kā pats saka: “Bailēs par savu dzīvību un mantu!”.
Lūdz attaisnojošu spriedumu
Tiesas prāvā viss liecināja par sliktu apsūdzētajai. Gan pierādījumi, gan liecinieku stāstītais, gan pašas Ārijas Pētersones pirmstiesas paskaidrojumi vedināja domāt par šīs sievietes vainu noziegumā. Turklāt notikuma dienā Ārija Pētersone bijusi stipri piedzērusies, bet, kā norāda ārsti, alkohola reibumā pastrādāto viņa var neatcerēties.
Pēdējā vārdā Ārija Pētersone uzsvēra, ka neviens viņai netic. Ir aptraipīts viņas vārds un gods, tomēr ar savu darbu sola pierādīt, ka ir tā pati Ārija Pētersone, kurai Koknesē savulaik bijusi laba slava. Lūdzot tiesu viņu attaisnot, Ārija Pētersone norādīja, ka kopš pērnā gada 12. maija nav lietojusi alkoholu, strādā algotu darbu un cenšas darīt visu, lai sabiedrībai pierādītu savu godīgumu.
Trīs gadi nosacīti
Aizkraukles rajona tiesa, izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanas materiālus un pierādījumus, uzklausot tiesājamās, cietušā un liecinieku liecības, uzskata, ka Ārijas Pētersones vaina viņai inkriminētajā noziegumā ir pierādīta. Tiesa arī pieļauj, ka Ārija Pētersone noziegumu neatceras, jo bijusi stiprā alkohola reibumā.
Par svešas mantas ļaunprātīgu iznīcināšanu dedzinot, kas uzskatāms par smagu noziegumu un līdz galam netika īstenots no tiesājamās neatkarīgu iemeslu dēļ (Broki nelaimi laikus pamanīja un uguni nodzēsa — aut.), Aizkraukles rajona tiesa koknesietei Ārijai Pētersonei piesprieda trīs gadus ilgu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Spriedumu var pārsūdzēt augstākā tiesu instancē.
Par pārsūdzību šaubās
Pēc sprieduma pasludināšanas, jautāts par tā pārsūdzēšanu, Nikodems Broks teica, ka to nedarīšot.
— Kāda jēga, ja mana dzīve izpostīta. Māju biju spiests pārdot, dzīvoju bailēs par savu drošību. Nekas jau nemainīsies, spriedumu pārsūdzot, — domā Nikodems Broks.
Savukārt Ārija Pētersone par sprieduma pārsūdzēšanu padomāšot, konsultējoties ar kādu advokātu. Tomēr sieviete domā, ka no tā jēgas nebūs.
— Esmu nogurusi aizstāvēt savu nevainību! — tā Ārija Pētersone.
***
Grūti noticēt, ka Ārija Pētersone, ilggadēja skolotāja, sabiedriska un šķietami jauka dāma, ir ļaunprātīga dedzinātāja. Diemžēl patiesība ir rūgta. Mīlestības dēļ un alkohola reibumā pastrādāti daudz briesmīgāki noziegumi. Ja nebūtu lietots alkohols, iespējams, nebūtu ne šī nozieguma, ne tiesas sēdes. Tad nebūtu izpostīta ne cietušā, ne vainīgās un viņiem tuvāko cilvēku dzīve.
