Esmu Aizkraukles luterāņu draudzes priekšnieks. Skrīveru zemkopības institūta teritorijas iedzīvotāji sen zina, ka nekustamā īpašuma “Mācītājmāja” īpašuma tiesības jau 19 gadu pieder Aizkraukles luterāņu draudzei. Tā ir ne tikai reliģiska, bet arī sabiedriska Skrīveru un Aizkraukles pagasta iedzīvotāju organizācija, kurai ar Finanšu ministrijas lēmumu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tieši šādu principu vadīta Aizkraukles draudze ir kalpojusi un ieguldījusi saņemto naudu kultūrā un labdarībā.
Skrīveru teritorijā ir Daugavas ielejas dabas parks — nozīmīgākā Skrīveru novada dabas, kultūrvēstures un tūrisma pērle. Dabas parks ir saglabājams kā UNESCO vērts objekts ne tikai Skrīveriem, bet visai mūsu valstij.
Aizkraukles senpilsētas palienas pļavā un mežā aug aizsargājami augi — lielā raganzālīte, krustlapju drudzene, naudiņu saulrozīte. Dabas parkā esošās pļavas ir tik augu sugu daudzveidīgas un vērtīgas, ka tām ir piešķirts Eiropas dabas aizsardzības novērtējums “NATURA 2000”. Te sastopams arī Sarkanajā grāmatā ierakstītais lielais susurs, pie mums ligzdo aizsargājami putni, kā arī icili retas sikspārņu sugas.
Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu, kura saskaņā ar arheologa J. Urtāna 1975. gada izrakumu aprakstu ir bijusi jau 3000 gadu pirms Kristus. Šī ir vienīgā vieta, kur Latvijas teritorijā ir Daugavas līvu un senlatgaļu mūra apbūve pirms vācu laika. Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir arī Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar senbaznīcu, kas būvēta 12. gs. pēc pirmā kristietības sludinātāja Latvijas teritorijā — bīskapa Meinarda — pavēles. Tāds pats kultūras piemineklis ir 1688. gadā celtā Aizkraukles luterāņu baznīca, par kuras restaurācijas gaitu var uzzināt draudzes mājaslapā www.aizk.lv.
Ja kaut viens no šī raksta lasītājiem uzskata, ka viņam kā skrīverietim ir svarīgi saglabāt šīs vērtības arī mūsu bērniem, lūdzu pievienoties Daugavas ielejas dabas parka kultūras un dabas vērtību aizsardzībai. Var piedalīties parka ikdienas kopšanā un aizsardzībā pret postītājiem, kā arī padomju laika attīrīšanas iekārtu projekta sabiedriskajā apspriešanā.
Diemžēl vairākkārt esmu dzirdējis nepatiesu, pat absurdu informāciju par Aizkraukles luterāņu draudzes kā zemes īpašnieces nepamatoti noteikto augsto zemes nomu, kas mani nepatīkami pārsteidz. Draudzes darbība ir publiska, tāpēc varu atklāt visus noslēgtos nomas līgumus un to noteikumus par nomas maksu. To visu detalizēti var izlasīt draudzes mājaslapā www.aizk.lv. Diemžēl tikai daļa nomnieku godprātīgi maksā par draudzes viņiem iznomāto zemi. Parādā ir SIA “Daugavas māja”, Ina Kuple, SIA “Mans mansards” un citi.
Zemkopības institūta teritorijā katra iedzīvotāja nomas saistības, ja ņem vērā, ka institūtā dzīvo ap 600 cilvēku, vidēji ir no viena līdz pusotram latam gadā. Draudze līdz šim nekad nav bijusi atbrīvota no Skrīveru pagasta pašvaldībai maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa, kas ir maksāts no draudzes līdzekļiem un nav prasīts segt iedzīvotājiem.
Draudzes zeme ir kalpojusi un kalpos jums, Zemkopības institūta teritorijas iedzīvotāji, jo tā ir sabiedriskas (Skrīveru un Aizkraukles pagasta iedzīvotāju) organizācijas īpašums. Prasītā maksa ir simboliska, bet uzņēmējiem — taisnīga, un to viņi ir apņēmušies izpildīt. Risinot nomas jautājumus, man augstākais pamatprincips ir godīgums pret draudzi kā īpašnieci. Manuprāt, nav pieņemams fakts, ka draudzes zeme bez atlīdzības tiek izmantota privātam biznesam! Tāpat nav pieņemami, ja kāds izcērt draudzes zemē augošos un draudzei piederošos kokus. Visos šajos gadījumos draudze ir aizsargājusi savas tiesības saskaņā ar likumu.
Lai no “sasistas siles” panāktu Aizkraukles luterāņu baznīcas restaurācijā un dabas parka sakopšanā nu jau sasniegto, ir bijusi vajadzīga liela Dieva žēlastība un svētība. Kultūras pieminekļu inspekcijas, Kultūras ministrijas nauda un mūsu katra draudzei samaksātie un ziedotie privātie līdzekļi ir mums dotā Dieva svētība. Naudu ieguldām patiesās mūsu, skrīveriešu un aizkraukliešu, kultūras mantojuma vērtībās. Manuprāt, papildu ģimenes vērtībām etniskais kultūras mantojums ir tieši tā lieta, kas liekama mūsu bērnu pūrā.
Esmu pateicīgs Dievam un arī jums, brāļi un māsas Kristū, īpaši tiem brīvprātīgajiem, kuri ziedojuši šo vērtību labā daudz vairāk kā naudu!
(saīsināti no www.aizk.lv)
