Pamanot koku gāšanu laikā, kad liela daļa putnu aprūpē un lolo jauno paaudzi, cilvēki ne reizi zvanījuši “Staburaga” redakcijai. Savus novērojumus, pārdomas un jautājumus šoreiz atsūtījusi Aizkraukles iedzīvotāja.
“Braucot uz darbu, ieraudzīju, ka pie Aizkraukles stacijas starp dzelzceļu un šoseju notiek plaši koku un krūmāju izciršanas darbi. Nozāģēti guļ lielie bērzi un citi koki. Vēl vakar šajā vietā bija birztala, kur dziedāja lakstīgalas, nu jau vairs nedzied. Pat ja darbi notiek likumīgi, fakts, ka šī nežēlīgā izciršana ir jūnija sākumā — putnu perēšanas aktīvākajā laikā — liek aizdomāties: vai tiek ievēroti dabas aizsardzības noteikumi, izcērtot kokus to plaukšanas laikā? Latvijā šobrīd notiek masveidīga zaļā zelta iznīcināšana, biznesā svarīga tikai peļņa, bieži krūmi un jaunie koki tiek izcirsti pat tad, kad mierīgi varētu turpināt augt cilvēkiem un dzīvniekiem par prieku,” raksta aizkraukliete (vārds, uzvārds zināms — red.). “Diez vai tur var ko mainīt. Aizliegt neviens nevar. Vienkārši, lai kāds paskaidro, kāpēc to nevar darīt agri pavasarī?”
Cīņa pret mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā nav jaunums, Latvijā to atbalsta Latvijas Ornitologu biedrība (LOB). Izmantojot informāciju par mežizstrādes apjomiem putnu ligzdošanas laikā un putnu uzskaišu rezultātus, LOB aprēķini liecina, ka mežizstrādes iznīcināto ligzdu skaits ir vairāki desmiti tūkstoši. Mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ne tikai iznīcina putnu ligzdas, bet ir arī būtisks traucējums vairākām sugām, kuru ligzdas netiek iznīcinātas. Mežizstrādes ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā ir noteikti vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā — šādi ierobežojumi ir. Pirms pāris gadiem — 2012. gadā — LOB rīkoja akciju “Necērt pavasarī!”, kuras laikā aicinājumu pavasarī pārtraukt mežizstrādi parakstīja vairāk kā 3000 cilvēku. Biedrība nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijai ar lūgumu izvērtēt nozares iespējas pielāgoties mežizstrādes pārtraukumam putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, diemžēl to neatbalstīja.
“No likumdošanas viedokļa viss ir kārtībā. No speciālista viedokļa — bērzus šajā laikā parasti necērt, jo to koksne maijā un jūnijā satur lielāku daudzumu sulas,” skaidro Sēlijas virsmežniecības Jaunjelgavas nodaļas vecākais mežzinis Andris Golovackis. “Likums putnu ligzdošanas laikā — līdz 1. jūlijam — liedz kopt jaunaudzes. Tas ir svarīgi, jo tieši jaunaudzēs ir lielāks putnu ligzdu īpatsvars. Cirst pieaugušu mežu šobrīd saskaņā ar likumu drīkst visu gadu. Cits jautājums — cik tas ir humāni, cik pareizi? Latvijā bieži diskutēts par to, ka mežu vajadzētu izstrādāt ziemas mēnešos, taču patlaban galvenais ir ražošana — Latvijas ekonomikai mežizstrāde ir ļoti būtiska. Šobrīd vairāk atbalsta ražotāju, tomēr viss mainās — iespējams, nākotnē šajā ziņā kaut kas varētu mainīties, un arī, pie mums Latvijā varētu noteikt mežizstrādes ierobežojumus.”
Fakts
Analīze par putnu populāciju pārmaiņām Latvijā kopš 1980. gada liecina, ka populācijas ir sarukušas aptuveni 33% sugu, kam galvenais biotops ligzdošanas sezonas laikā ir mežs.
